Aalto-2

Aalto-2 ir Somijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Nanopavadonis ir daļa no Eiropas Komisijas finansētās Zemes apakšējās termosfēras izpētes programmas QB50 (kods QB50 FI01). Aalto-2 2017. gada aprīlī ar kravas kuģi Cygnus OA-7 nogādāts Starptautiskajā kosmosa stacijā, no kurienes brīvā lidojumā orbītā palaists maijā.

Aalto-2
KA veids	tehnoloģiju, atmosfēras pētījumu pavadonis
Operators	Ālto Universitāte, Somija
Izgatavotāji	Ālto Universitāte
Bāzes platforma	CubeSat 2U
Starts	17.04.2017. 15:11 UTC
Starta vieta	Kanaverala SLC-41 ASV
Nesējraķete	Atlas V/401, ASV
Palaists kopā ar	Cygnus OA-7, Lemur-2 JennyBarna, Lemur-2 Angela, Lemur-2 SpiroVision, Lemur-2 RobMoore, IceCube, Altair, CXBN-2, CSUNSAT-1, Biarri-Point, SUSat, UNSW-EC0, i-NSPIRE 2, ZA-Aerosat, nSIGHT 1, Ex-Alta 1, LilacSat 1, NJUST 1, Aoxinag 1, SOMP-2, QBITO, UPSat, X-Cubesat, SpaceCube, DUTHSat, HAVELSAT, Hoopoe, LINK, SNUSAT 1, SNUSAT 1b, gbee50-LTU-OC, BeEagleSat, Phoenix, PolyITAN-2-SAU, QBUS-1, QBUS-2, QBUS-4, KySat-3, SHARC
NSSDC ID	1998-067MJ
SCN	42729
Masa	2 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Orbītas veids	LEO
Slīpums	51,6°
Periods	92,6 min
Perigejs	406 km
Apriņķojumi	413 km
Programma QB50, Aalto
Iepriekšējais Nākamais Aalto-1

Aalto-2 izgatavoja Ālto Universitāte. Darbs pie projekta sākts 2012. gadā. Kosmiskais aparāts veidots pēc CubeSat 2U formas standarta ar masu aptuveni 2 kg.

Zinātniskā krava QB50 projektam ir daudzadatu Lengmīra zonde mNLP elektronu blīvuma noteikšanai apkārtējā vidē. Tā izstrādāta Oslo Universitātē.

Lidojuma gaita

Aalto-2 tika palaists 2017. gada 17. aprīlī 15:11 UTC kravas kuģa Cygnus OA-7 hermētiskajā nodalījumā ar nesējraķeti Atlas V/401 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-41. 22. aprīlī Cygnus ieradās stacijā.

25. maijā 11:55 UTC trīs 2U pavadoņi, to skaitā Aalto-2, tika palaisti brīvā lidojumā no Nanoracks NRCSD-11 izmešanas ierīces, kuru turēja Kibo moduļa manipulators.

Ārējās saites

• Aalto-2 vietne
• Aalto 2 (QB50 FI01) Gunter Dirk Krebs