Oksfordas-AstraZeneca COVID-19 vakcīna

Oksfordas-AstraZeneca COVID-19 vakcīna ar kodēto nosaukumu AZD1222, ko cita starpā pārdod ar zīmoliem Covishield un Vaxzevria, ir vīrusa vektora vakcīna COVID-19 profilaksei. To izstrādāja Oksfordas Universitāte un AstraZeneca, un to ievada intramuskulāri, par vektoru izmantojot modificētu šimpanzes adenovīrusu ChAdOx1. Vakcīnas efektivitāte ir 76,0 %, novēršot simptomātisku COVID-19, sākot no 22. dienas pēc pirmās devas un 81,3 % pēc otrās devas. Vakcīna bija lētāka un vieglāk uzglabājama kā citas pret Covid-19 lietojamās vakcīnas.

Tika apgalvots, ka vakcīnai ir labs drošības profils, ar blakusparādībām, tostarp sāpēm injekcijas vietā, galvassāpēm un sliktu dūšu, kas parasti izzūd dažu dienu laikā. Retāk var rasties anafilakse (Apvienotās Karalistes Zāļu un veselības aprūpes produktu regulēšanas aģentūra (MHRA) 2021. gada 14. aprīlī ir reģistrējusi 268 ziņojumus no aptuveni 21,2 miljoniem vakcināciju). Ļoti retos gadījumos (aptuveni 1 no 100 000 cilvēku) vakcīna ir saistīta ar paaugstinātu asins recekļu veidošanās risku kombinācijā ar zemu trombocītu līmeni asinīs. 2021. gada 4. aprīļa datiem Eiropas Zāļu aģentūra ir ziņojusi par 222 asins recekļu veidošanās gadījumiem Eiropas Ekonomikas zonā un Apvienotajā Karalistē, kur vakcīnu ir saņēmuši aptuveni 34 miljoni cilvēku.

2020. gada 30. decembrī vakcīna pirmo reizi tika apstiprināta lietošanai Apvienotās Karalistes vakcinācijas programmā, un pirmā vakcinācija ārpus izmēģinājuma tika veikta 2021. gada 4. janvārī. Kopš tā laika vakcīnu ir apstiprinājušas vairākas zāļu aģentūras visā pasaulē, piemēram, Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Austrālijas Terapeitisko preču pārvalde, kā arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) to ir apstiprinājusi ārkārtas lietošanas sarakstā. Dažas valstis ierobežoja vakcīnas lietošanu tikai gados vecākiem cilvēkiem ar paaugstinātu smagas COVID-19 slimības risku, jo pastāvēja bažas par ļoti retām vakcīnas blakusparādībām gados jaunākiem cilvēkiem.

2023. gadā advokāti, pārstāvot 75 cilvēkus, uzsāka jurisdisku prasību pret AstraZeneca par tās vakcīnas radītajām komplikācijām viņu klientiem.

2024. gadā AstraZeneca paziņoja par savas vakcīnas atsaukšanu, motivējot to ar tās novecojumu un no tā izrietošo mazefektivitāti pret ātri mutējušo vīrusu, kā arī vakcīnu pārpilnību tirgū. Ar 2024. gada 7. maiju Eiropas Zāļu aģentūra pēc ražotāja lūguma atsauca savu atļauju tās lietošanai.

Skatīt arī

• COVID-19 vakcīna
• COVID-19 diagnosticēšana
• COVID-19 pandēmija
• COVID-19 pandēmija Latvijā

Ārējās saites

• «Medical Information site for COVID-19 Vaccine AstraZeneca». AstraZeneca. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 19. janvārī. Skatīts: 2021. gada 7. septembrī.
• «Vaccines: contract between European Commission and AstraZeneca now published». European Commission.
• «How the Oxford-AstraZeneca Vaccine Works». The New York Times.
• Background document on the AZD1222 vaccine against COVID-19 developed by Oxford University and AstraZeneca. World Health Organization (WHO) (Report).
• Australian Public Assessment Report for ChAdOx1-S (Report). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 7. septembrī.
• «Vaxzevria (previously COVID-19 Vaccine AstraZeneca) Safety Updates». European Medicines Agency.
• "An oral history of Oxford/AstraZeneca: ‘Making a vaccine in a year is like landing a human on the moon’". The Guardian