ASV Antarktikas programma
Amerikas Savienoto Valstu Antarktikas programma (angļu: United States Antarctic Program, USAP) ir Amerikas Savienoto Valstu valdības organizācija, kas nodrošina, koordinē un pārrauga valsts darbības Antarktikā. Programmu finansē un pārvalda ASV valdības aģentūra Nacionālais Zinātnes fonds (National Science Foundation). Programmā katru gadu tiek iesaistīti ap 3000 ASV pilsoņu.[1]
Vēsture
labot šo sadaļu
Pirmā ASV vadības finansētā ekspedīcija Antarktīdā bija Ričarda Bērda vadītā ASV Antarktikas dienesta (United States Antarctic Service; USAS) ekspedīcija 1939.—1941. gados. Ekspedīcijai bija tiem laikiem nepieredzēti plašs mērogs — piedalījās 59 cilvēki, tika izmantoti divi kuģi, trīs lidmašīnas, 160 kamanu suņi. Tika ierīkotas divas ekspedīcijas bāzes 1700 jūdzes viena no otras: Vestbeisa uz Rosa šelfa ledāja un Īstbeisa Antarktīdas pussalas piekrastē.[2]
Uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām 1946.—1947. gadā ASV Kara flote īstenoja operāciju “Highjump”, kuras laikā tika veikta plašu Antarktīdas teritoriju aerofotografēšana, kā arī ierīkota bāze Litlamerika IV uz Rosa šelfa ledāja. Organizatorisku nepilnību dēļ aerofotografēšana tika veikta ar tehnisku brāķi un 1947.—1948. gada sezonā flote organizēja operāciju “Windmill”, kuras uzdevums bija radušās nepilnības novērst.[3]
1950. gada 10 maijā tika nodibināts Nacionālais Zinātnes fonds (NSF),[4] kam cita starpā desmitgades otrajā pusē kopīgi ar Nacionālo Zinātņu akadēmiju tika uzticēta Starptautiskā ģeofizikas gada ASV pētījumu daļas organizēšana.[3][4] SĢG programmas ietvaros 1956.—1957. gados Antarktīdas kontinentā ASV izveidoja septiņas polārstacijas, tajā skaitā staciju Dienvidpolā. 1958. gada janvārī ASV valdība pieņēma lēmumu par pētījumu programmas turpinājumu pēc SĢG beigām (US Continuing Antarctic Research Program; USCARP). 1959. gadā, uzreiz pēc SĢG programmas beigām, Antarktikas pētījumi tika nodoti NSF paspārnē un pētījumu programma pārdēvēta par ASV Antarktikas pētījumu programmu (US Antarctic Research Program; USARP).
Struktūra un organizācija
labot šo sadaļu
ASV Antarktikas programmas kopējo politiku un vadlīnijas visām Savienoto Valstu aktivitātēm saskaņā ar Antarktikas Līgumu nosaka starpaģentūru Antarktikas darba grupa (Antarctic Working Group), kuras sastāvā ir Valsts departamenta (darba grupas vadība), Nacionālā Zinātnes fonda, Aizsardzības departamenta, kā arī citu pieaicināto aģentūru pārstāvji.[5]
Katrai aģentūrai ir noteiktas atbildības sfēras. Valsts departaments formulē un vada ārpolitiku saskaņā ar ASV Antarktikas programmas virzību un attīstību, uztur ārpolitiskos sakarus Antarktikas jautājumos, kā arī risina juridiskos jautājumus attiecībā uz Antarktikas līguma interpetāciju. Aizsardzības departaments NFS piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina nepieciešamo loģistiku. Nacionālais Zinātnes fonds atbildīgs par kopējo ASV Antarktikas aktivitāšu finansējuma un menedžmenta nodrošinājumu:
- veic budžeta plānošanu, izstrādā zinātniskos mērķus,
- pieņem piedāvājumus izpētes projektiem no universitātēm un federālajām aģentūrām un izvērtē tos,
- pārvalda, izstrādā, būvē un uztur infrastruktūru Antarktikā,
- izstrādā un īsteno vides un veselības drošības pasākumus aktivitātēm Antarktikā,
- nodrošina informācijas apmaiņu ar citām aģentūrām un nevalstiskajām organizācijām.
Nacionālā Zinātnes fonda līdzekļus pamatpētījumiem un operāciju atbalstam Arktikā un Antarktikā Polārās programmas ietvaros pārvalda Polāro programmu birojs (Office of Polar Programs, OPP). Līdzekļi institūcijām (galvenokārt ASV universitātēm) tiek piešķirti kā NSF granti vai arī kā korporatīvi līgumi un kontrakti ar atbalsta organizācijām un militārajām struktūrām. OPP atbalsta arī tos individuālos pētniekus vai amerikāņu pētnieku komandas, kas piedalās starptautiskos projektos.[6]
Neskaitot OPP galveno biroju, tajā ietilpst četras nodaļas, no kurām divas ir zinātniskās:[7]
- Antarktikas zinātņu nodaļa,
- Arktikas zinātņu nodaļa,
- Antarktikas infrastruktūras un loģistikas nodaļa,
- Polārās vides, veselības un drošības nodaļa.
ASV Antarktikas programmas kopējais budžets 2008. gadā bija 295 miljoni USD.
Polārstacijas
labot šo sadaļu
ASV Antarktiskā programma uztur Antarktīdā trīs pastāvīgas vissezonas polārstacijas: Makmerdo Rosa salā, Amundsenskotu-Sautpolu Dienvidpolā un Pālmeru Anveras salā. Vasaras periodā no oktobra līdz februārim tiek ierīkotas papildus nometnes vai īslaicīgas polārstacijas dažādu specifisku projektu īstenošanai. 2009./2010. gada sezonā tika ierīkotas četras galvenās vasaras nometnes (Bērdkampa, WAIS Divaida, AGAP Sautfīlda un Saipldoma) un vairākas nelielas nometnes.[8]
Kopš Starptautiskā ģeofizikas gada ASV Antarktīdā ierīkojusi 11 pastāvīgās vissezonas polārstacija.
| Polārstacija | Atvērta | Slēgta | Statuss | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| Amundsenskota-Sautpola | 1956 | Vissezonas | ||
| Bērda | 1957 | 1972 | Slēgta | |
| Eitsa | 1961 | 1965 | Slēgta | |
| Elsvērta | 1957 | 1959 | Slēgta | Nodota Argentīnai |
| Helita | 1957 | 1973 | Slēgta | |
| Litlamerika V | 1957 | 1959 | Slēgta | |
| Makmerdo | 1956 | Vissezonas | ||
| Pālmera | 1964 | Vissezonas | ||
| Plato | 1965 | 1969 | Slēgta | |
| Saipla | 1969 | 1988 | Slēgta | |
| Vilksa | 1957 | 1959 | Slēgta | Nodota Austrālijai |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ National Science Foundation. United States Antarctic Program
- ↑ «UNITED STATES ANTARCTIC SERVICE 1939-1941 East Base». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 28. augustā.
- ↑ 3,0 3,1 IGY and the beginning
- ↑ 4,0 4,1 NSF timeline
- ↑ U.S. Federal Agency Responsibilities
- ↑ About the Office of Polar Programs
- ↑ «Office of Polar Programs Organization chart». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. septembrī. Skatīts: 2012. gada 4. septembrī.
- ↑ «NSF Personnel, Camps, and Stations». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. septembrī. Skatīts: 2012. gada 4. septembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ASV Antarktikas programma.- United States Antarctic Program
- The Antarctic Sun
