ACeS (no angļu: Asia Celluar Satellite) bija reģionāla mobilo sakaru pavadoņu sistēma, kas bija bāzēta Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā. Tā nodrošināja balss un datu sakarus no mobilām, rokās turamām ierīcēm un fiksētiem termināļiem Āzijā (galvenokārt Dienvidaustrumāzijā). Sistēma sastāvēja no viena pavadoņa Garuda 1, kas ģeostacionārā orbītā tika palaists 2000. gadā. Uzņēmums piesaistīja daudz mazāk klientu, nekā sākotnēji bija plānots, un 2014. gadā ACeS pilnībā pārtrauca darbību.

Vēsture labot šo sadaļu

ACeS 1995. gadā dibināja Indonēzijas uzņēmums Pasifik Satelit Nusantara (PSN), Filipīnu uzņēmums Philippine Long Distance Telephone Co. (PLDT) un Taizemes uzņēmums Jasmine International Overseas Ltd.

1999. gadā par ACeS stratēģisko partneri kļuva ASV uzņēmums Lockheed Martin, kas izgatavoja pavadoni un zemes aprīkojumu.

Sākotnēji sistēmas pirmo pavadoni Garuda 1 bija plānots palaist 1998. gadā, bet Āzijas finanšu krīzes dēl starts tika atlikts. Pavadonis tika palaists 2000. gada 12. februārī ar nesējraķeti Proton-K. Tā paša gada septembrī oficiāli sāka darboties mobilo sakaru pakalpojums.

Bija plānots palaist otru pavadoni Garuda 2, kas būtu rezerve pirmajam pavadonim, un ļautu paplašināt apkalpoto teritoriju uz Eiropu, Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku. Tas netika realizēts ACeS ienākumu trūkuma dēļ.

Sākotnējā koncepcijā ACeS sistēma tika veidota tā, lai apkalpotu līdz pat 2 miljoniem abonentu. Tā bija vērsta uz tirgiem, ko neapkalpo regulāri sauszemes mobilo sakaru tīkli, piemēram, lauku apvidi, mežsaimniecība, kalnrūpniecība un jūras nozares. Pārdošanas apjomi tomēr auga lēni, un pēc piecu gadu darbības ACeS bija mazāk nekā 20 000 abonentu. 2014. gadā ACeS pilnībā pārtrauca darbību.

Ārējās saites labot šo sadaļu