5 latu monēta
5 latu monēta bija 1929., 1931. un 1932. gadā izlaista Latvijas lata monēta. Padomju okupācijas laikā tā kļuva par populāru neatkarības simbolu. Tā tikusi atveidota vairākās Latvijas mūsdienu piemiņas monētās un tiek izmantota Latvijas 1 un 2 eiro monētu nacionālajās pusēs. Monētas reversa dizains bija attēlots uz 500 latu banknotes un izmantots visu latu banknošu ūdenszīmēs.
| Latvija | |
| Vērtība | 5 Latvijas lati |
|---|---|
| Masa | 25[1] g |
| Diametrs | 37[1] mm |
| Mala | Uzraksts "DIEVS SVĒTĪ LATVIJU", kura vārdi atdalīti ar trim zvaigznēm |
| Kompozīcija | 0.8350 sudraba, 0.165 vara[1] |
| Kalšanas gadi | 1929–1932[1] |
| Averss | |
 | |
| Dizains | Lielais Latvijas ģerbonis. Nominālvērtība un uzraksts PIECI LATI |
| Dizainers | Rihards Zariņš |
| Reverss | |
 | |
| Dizains | Sievietes profils stilizētā tautas tērpā. Uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA |
| Dizainers | Rihards Zariņš |
Vēsture
labot šo sadaļu.jpg)
1929. gada februārī Latvijas Finanšu ministrija nolēma laist apgrozībā 5 latu monētu, attēlojošu jaunavas galvu, kas simbolizē Latvijas Republiku un brīvību.[2] Monētu izstrādāja Rihards Zariņš. Jaunavas attēls uz monētas sarunvalodā pazīstams kā Milda. Modelis bija Zelma Brauere (1900-1977), valsts vērtspapīru drukātavas korektore. Viņa bija kā paraugs arī citiem mākslinieka darbiem, tai skaitā 10 latu un 20 latu banknotēm un 50 santīmu monētai.
1939. gadā Latvijas valdība sāka veidot jaunas 5 latu monētas, kuras bija plānots laist apgrozībā 1941. gadā. Latvju jaunava uz tām bija jāaizvieto ar Latvijas autoritārā vadītāja Kārļa Ulmaņa portretu. Šīs monētas nekad netika izkaltas, jo izcēlās Otrais pasaules karš.[3]
Pēc padomju okupācijas Latvijā 1940. gadā lats turpināja cirkulēt paralēli padomju rublim, lai gan sudraba monētas lielā mērā bija izzudušas no apgrozības. (Jau pirms kara Latvijas iedzīvotāji jau sāka uzkrāt sudraba monētas, lai sagatavotos nenovēršamai krīzei.) 1941. gada 25. martā pēkšņi tika atceltas visas latu nominālvērtības. Tā kā sabiedrībai netika sniegts iepriekšējs brīdinājums, pret rubļiem nekad netika apmainīti aptuveni 50 miljoni latu. Cilvēkiem piederošās monētas pēkšņi bija kļuvušas bezvērtīgas, izņemot to sentimentālo vērtību un sudraba saturu monētās.[4] Tomēr padomju varas iestādēm pēc lata izņemšanas no apgrozības bija apmēram 3,6 miljoni piecu latu monētu. 1960. gadā padomju varas iestādes pārdeva sudraba latu monētas ārzemju numismātiem par 28 DEM gabalā.[2] Aptuveni tajā pašā laikā padomju banka sāka uzpirkt vēsturisko valūtu zelta un sudraba monētas. 5 latu monētu varēja pārdot par 60 kapeikām.[4]
Mūsdienu izmantošana
labot šo sadaļuJaunavas attēls, kas tika rotāja monētas reversu, tika izmantots mūsdienu 500 latu banknotes dizainā.[4] To izmantoja arī kā ūdenszīmi visām mūsdienu latu banknotēm.
Piemiņas monētas
labot šo sadaļuLatvijas Banka ir izlaidusi divas piemiņas monētas ar 5 latu monētu attēliem. Pirmā no tām tika radīta 2003. gadā starptautiskās sērijas "Pasaules mazākās zelta monētas" ietvaros.[5][6] Otrās monētas izlaišana notika 2012. gadā, lai atzīmētu bankas 90 gadu jubileju. Latvijas Banka sadarbojās ar Britu Karalisko monētu kaltuvi, kas bija kalusi oriģinālās monētas. Lai atjaunotu monētu, tika izmantotas tās pašas galvanoplastikas veidnes, kas bija lietotas sākotnējo monētu kalšanai.[7]
Latvijas eiro monētas
labot šo sadaļu2004. gadā pēc valsts mēroga ideju konkursa tika izvēlēts un apstiprināts dizains Latvijā izdoto 1 un 2 eiro monētu nacionālajai pusei.[8] Uz 2 eiro monētas malas ir tas pats uzraksts, kas bija uz 5 latu monētas malas.[9]
-
Mūsdienu 500 latu banknotes reverss -
Zelta piemiņas monētas reverss -
Zelta piemiņas monētas averss -
Sudraba piemiņas monētas reverss -
Sudraba piemiņas monētas averss -
Latvijā izlaistās 1 eiro monētas nacionālā puse -
Latvijā izlaistās 2 eiro monētas nacionālā puse
.gif)
.gif)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Latvia 5 Lati: 1929-1931». Skatīts: 2013. gada 4. marts.
- ↑ 2,0 2,1 Jānis Stradiņš. «Pieclatu "Mildas" trešā atdzimšana» (Latvian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-04-03. Skatīts: 2013. gada 4. marts.Arhivēts 2013-04-03 Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Atrasts unikāls pieclatnieks ar Kārli Ulmani» (Latvian). Delfi. 2012. gada 5. septembris. Skatīts: 2013. gada 4. marts.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Kristīne Ducmane, Ēvalds Vēciņš. Nauda Latvijā (Latvian). Rīga : Latvijas Banka, 1995. ISBN 9984-9092-9-8.
- ↑ «Pasaules mazākās zelta monētas» (Latvian). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. martā. Skatīts: 2013. gada 4. marts. Arhivēts 2013. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «5-lats Collector Coin». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. novembrī. Skatīts: 2013. gada 4. marts. Arhivēts 2012. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «5-lats Silver Collector Coin». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. novembrī. Skatīts: 2013. gada 4. marts. Arhivēts 2012. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «The Design Models of the Latvian Euro Coins». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. jūnijs. Skatīts: 2013. gada 4. marts. Arhivēts 2013. gada 27. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Latvian Euro Coins». Skatīts: 2013. gada 4. marts.