Živinbuds
Živinbuds (lietuviešu: Živinbudas, Żywibund vai Rimgaudas, Ryngold, senkrievu: Живинъбоудъ) bija viens no pieciem augstākajiem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219. gadā noslēdza miera līgumu ar bijušā Kijevas lielkņaza Romāna Mstislaviča dēliem Volīnijas kņaziem Daniēlu un Vasiļko. Tā kā šis ieraksts ir vienīgā zināmā liecība par šo Lietuvas valdnieku, tad visi uzskati par viņa stāvokli un radniecību ir diskutējami. Indriķa hronikas tekstā Živinbuda vārds nav pieminēts, tas nozīmē, ka viņa zemes karaspēks nav piedalījies karagājienos uz Senlatviju.
Viņa priekštecis varētu būt vienīgais vārdā nenosauktais lietuviešu valdnieks ir 1213. gada karagājienā uz Lielvārdi nogalinātais karavadonis, kas noticis vēl pirms Volīnijas metrikā minētā līguma vai arī Indriķa hronikā pieminētais karavadonis Steksis.[1]
Vārda cilme
labot šo sadaļuPersonvārda "Živinbuds" cilme ir neskaidra. Mūsdienu lietuviešu valodā nav šāda vārda. Līdzīgākie uzvārdi ir Gaivenis, Gyvys, Gyvytė, Gaivelis, Žyvatauskas, Žyvatkauskas, kuru pamatā ir vārda saknes gaiv-, gyv- vai žyv- (lietuviešu vārda gyvenimas = "dzīvība" varianti dialektos). Salikteņa otrā daļa varētu būt cēlusies no saknes -būt (būtis = "būšana").
Tātad senais vārda nozīme varētu būt skaidrojama kā "būt dzīvam" jeb "dzīvīgais".
Izvilkums no hronikas
labot šo sadaļuIzvilkums no Volīnijas metrikas :
"Въ лѣт̑ . [6723 (1215)] Бж҃иимъ повелениемь . прислаша кнѧзи Литовьскии . к великои кнѧгини Романовѣ . и Данилови и Василкови . миръ да(р)юще бѧхоу же имена Литовьскихъ кнѧзеи се старѣшеи . Живинъбоудъ . Давъѧтъ . Довъспроункъ . братъ его Мидогъ . братъ . Довъӕловъ . Виликаилъ . а Жемотьскъıи кнѧз̑ Ерьдивилъ . Въıкъıнтъ. а Роушьковичевъ . Кинтибоуть . Вонибоут̑ . Боутовить.
Вижѣикъ. и сн҃ъ его Вишлии. Китении . Пликосова . а се Боулевичи. Вишимоут̑ егоже оуби Миндого тъ . и женоу его поѧлъ . и братью его побилъ . Едивила. Спроудѣика . а се кнѧзи . из Дѧвол̑твъı . Юдьки . Поукѣикъ. Бикши . Ликиикъ си же вси миръ даша . кн҃зю Данилови . и Василкоу . и бѣ землѧ покоина ."
("[6723 (1215)] gadā Dievs vēlēja, ka Lietuvas kņazi ieradās pie lielkņaza Romāna dēliem Daņilo un Vasiļko mieru slēgt. Lietuvas kņazu vārdi bija: vecākais Živinbuds, Daujots, Dausprungs, viņa brālis Mindaugs, Daujota brālis Viligailis. Bet žemaišu kņazu: Gerdvils, Vikints, bet Ruškaiča dzimtas - Kintibuts, Vembuts, Butauts, Vižeiķis, un viņa dēls Velžis, Kitenis, Pliķa sieva, bet Buļa dzimta - Vismants, kuru nogalēja Mindaugs un viņa sievu atņēma, un viņa brāļus Gelvilu un Sprudeiķi nogalēja. Un šie kņazi no Deltuvas: Juodiķis, Buteiķis, Bikšis, Ligeiķis. Šie visi deva mieru kņazam Daņilo un Vasiļo un zeme bija mierīga.")[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Tomas Baranauskas. The Formation of the Lithuanian State Arhivēts 2009. gada 16. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (angliskais kopsavilkums grāmatai: Tomas Baranauskas. Lietuvos valstybės ištakos. Vilnius, "Vaga", 2000, 317 p., ISBN 5-415-01495-0)
- ↑ ПОЛНОЕ СОБРАНІЕ РУССКИХЪ ЛЂТОПИСЕЙ Изданное по Высочайшему повелЂнію Императорскою Археографическою Коммиссіею. Томъ второй ИПАТЬЕВСКАЯ ЛЂТОПИСЬ. Изданіе второе. С.-ПЕТЕРБУРГЪ. Типографія М. А. Александрова (Надеждинская, 43). 1908
Skatīt arī
labot šo sadaļuPolitiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Steksis vai kaujā pie Lielvārdes kritušais kunigaitis |
Lietuvas kunigaitis 1214. gads — 1219. gads |
Pēctecis: Dausprungs |