Žans Bedels Bokasa

Žans Bedels Bokasa (franču: Jean-Bédel Bokassa; dzimis 1921. gada 22. februārī, miris 1996. gada 3. novembrī) bija armijas virsnieks, pēc tam Centrālāfrikas Republikas diktators, prezidents (no 1966. līdz 1976. gadam) un imperators Bokasa I (no 1976. līdz 1979. gadam).

Žans Bedels Bokasa Jean-Bédel Bokassa
Žans Bedels Bokasa 1970. gadā
Centrālāfrikas Impērijas imperators
Amatā 1976. gada 4. decembrī — 1979. gada 20. septembrī
Priekštecis	pats kā Centrālāfrikas prezidents
Pēctecis	Dāvids Dako (kā prezidents)
2. Centrālāfrikas Republikas prezidents
Amatā 1966. gada 1. janvārī — 1976. gada 4. decembrī
Priekštecis	Dāvids Dako
Pēctecis	pats kā Centrālāfrikas imperators
Dzimšanas dati	1921. gada 22. februārī Bobangui, Ubangi-Šari, Franču Ekvatoriālā Āfrika
Miršanas dati	1996. gada 3. novembrī (75 gadu vecumā) Bangi, Centrālāfrikas Republika
Tēvs	Mindogons Bokasa
Māte	Marija Jokovo
Dzīvesbiedrs(-e)	kopā 19 sievas galvenā sieva Katrīna Dangiade
Bērni	kopā 77 atzīti bērni

Biogrāfija

Dzimis 1921. gada 22. februārī 12 bērnu ģimenē. Cēlies no mbaka cilts. Sešu gadu vecumā kļuvis par bāreni.

1939. gadā iestājies militārajā dienestā (Francijas koloniālajā karaspēkā). Piedalījies Otrā pasaules kara kaujās Francijas teritorijā. Kara beigas sagaidīja vecākā seržanta militārajā pakāpē. 1953. gadā karojis Indoķīnā, pēc tam dienējis Brazavilā. 1961. gadā saņēmis kapteiņa militāro pakāpi, bet 1962. gadā demobilizējās no Francijas karaspēka, iestājās Centrālāfrikas Republikas armijā majora dienesta pakāpē. Valsts prezidents Dāvids Diko, kas bija Bokasas brālēns, piešķīra viņam pulkveža pakāpi un norīkoja par valsts bruņoto spēku štāba priekšnieku.

1965. un 1966. gada mijā Bokasa organizēja militāro apvērsumu, kura rezultātā Diko tika apcietināts, bet viņš pats ieņēma prezidenta amatu, kā arī atcēla konstitūciju un atlaida Nacionālo Asambleju. Valdīšanas sākumposmā Bokasu atbalstīja Francija. 1972. gadā viņš iecēla sevi par valsts prezidentu uz mūžu, bet 1976. gada 4. decembrī pasludināja par Centrālāfrikas imperatoru Bokasu I. Impērijas izveidošanā ekscentriskais valdnieks iedvesmojās no sava elka Napoleona, taču ārišķībās un greznībā to pārspēja, piemēram, 1977. gadā notikušās imperatora kronēšanas ceremonijas izmaksas sasniedza 20 miljonus dolāru (ap 80 miljonu dolāru mūsdienu vērtībā), tostarp viņa dimantiem rotātais kronis vien izmaksāja ap 5 miljoniem dolāru.

Bokasas režīms bija izteikti totalitārs, vardarbīgi apspieda jebkuru opozīciju. Pats valsts vadītājs bieži piedalījās nežēlīgās apcietināto pratināšanās un daudzajās nāvessodu izpildēs. Bokasas vardarbība pārspēja gandrīz visus nežēlīgākos 20. gadsimta tirānus, starp daudziem citiem pierādītiem un nepierādītiem noziegumiem viņš ticis apsūdzēts arī kanibālismā.

Ekscentriskajam diktatoram bija 19 sievas un 77 atzīti bērni, tomēr tikai viena sieva Katrīna Dangiade bija kronēta kā valdniece.

1979. gadā Bokasa ar Francijas armijas atbalstu tika gāzts no troņa pēc nežēlīgas skolēnu protestu apspiešanas (daudzi skolēni sodīti ar nāvessodu). Centrālāfrikas Impērija tika likvidēta, bet par Centrālāfrikas Republikas prezidentu atkal kļuva Dāvids Diko. Bijušais imperators pameta valsti, taču tika aizmuguriski tiesāts par daudziem noziegumiem, piespriežot nāvessodu. Bokasa divus gadus nodzīvoja Abidžanā, Kotdivuārā, tad pārcēlās uz Franciju. 1986. gadā bijušais Centrālāfrikas valsts vadītājs pārsteidza visus, labprātīgi atgriežoties dzimtenē, cerot, ka pateicīgā tauta viņu atgriezīs tronī, taču uzreiz tika arestēts un tiesāts. Bokasu atzina par vainīgu vairumā apsūdzību (gan ne kanibālismā) un vēlreiz piesprieda viņam nāves sodu. Vēlāk sods tika mainīts pret mūža ieslodzījumu, bet 1993. gadā vispārējas amnestijas ietvaros Bokasu atbrīvoja no ieslodzījuma un mūža noslēgumā viņš dzīvoja savā mājā Bangi. Miris 1996. gada 3. novembrī ar infarktu.