Žagares svīta

Žagares svīta (D₃žg) ir augšdevona famenas stāva Žagares horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā. Latvijā ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītas atsegumi ir zināmi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos. Par tipveida griezumu ir pieņemts Sniķeru 8. urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.

Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums. (Žagares svīta)

Apraksts

Latvijā svītu veido pārsvarā karbonātiski un smilšaini karbonatiski nogulumi. Tikai pašā izplatības ziemeļaustrumu daļā (Zantes 36. urbums) starp smilšakmeņiem starpslāņus veido dolomītmerģeļi, māli un aleirolīti. Svītas biezums svārstās no 14 līdz 21 metram. Minimālais biezums ir konstatējams šaurā joslā no Liepājas līdz Dobelei, bet dienvidu un ziemeļaustrumu virzienā biezums palielinās.

Tipiskākie svītas griezumi atrodas izplatības dienvidu un dienvidrietumu apgabalos (Sniķeru 8., Nīgrandes 2., Krotes 38., Kapsēdes 16. urbumi). Svītas pamatnē ieguļ 3-5 metrus bieza gaišu, brūnganpelēku, sīk- un smalkgraudainu smilšu un smilšakmeņu (cementēta ar dolomīta cementu) slāņkopa. Smilšakmeņos ir sastopami lēcveidīgi čaulu detrīta saskalojumi, kā arī racējorganismu darbības pēdas. Uz robežas ar sniķeres svītu gandrīz visur ir sastopami gaišzili pelēku mālainu aleirolītu oļi ar zivju kaulu lausku saskalojumiem.

Svītu veido brūnganpelēki mikro- un smalkgraudaini kvarcītveidīgi, vietām marmorveidīgi ļoti cieti un kavernozi dolomīti. Nogulumos parasti ir sastopami slēdzenes pleckāju un krinoideju palieku saskalojumi. P. Liepiņš un V. Grāvītis ir konstatējuši Cyrtospirifer kapsedensis, C. kapsedensis var. differens, C. postarchiaci, «Camarotoechia» svetica, Productella sp., Plicatifera baltica, Athyris ex. gr. concentrica.

Jūras organismu paliekas saturošie dolomīti veido divas slāņkopas, kuras sedz brūngani dažādgraudaini, smilšaini dolomīti ar neskaidru viļņotu slāņojumu, kuros organismu fosilijas ir sastopamas ļoti reti.

Izplatības ziemeļaustrumu daļai (Zantes 36., Nākotnes 15. urbumi) griezumos ir raksturīgs smilšainums. Šajā virzienā notiek pakāpeniska kvarcīt- un marmoveidīgo dolomītu nomaiņa ar smilšainiem dolomītiem ar bagātīgu dolomīta cementu un ar smiltīm. Nākotnes 15. urbumā svītas nogulumus veido zaļganpelēkas sīk- un smalkgraudainas laukšpata-kvarca smiltis un smilšakmeņi ar bagātīgu dolomīta cementu. Smilšakmeņos ir satopami sīku zivju kaulu lausku saskalojumi un dūņēdāju ejas. Svītas apakšdaļā ir sastopami mālainu aleirolītu, mālu un dolomītmerģeļu starpslāņi. Augšdaļā kopā ar smilšakmeņiem ir kavernozi dolomīti, kas lielā mēra ir bagātināti ar smilšaino materiālu.

Žagares svītas augšējā robeža viscaur izceļas ļoti krasi pateicoties straujai litoloģiskā sastāva maiņai to sedzošajos ketleru svītas nogulumos. Uz žagares svītas izskalotās un nelīdzenās karsta procesiem pakļautās kvarcītveida un smilšainu dolomītu virsmas uzguļ ketleru svītas apakšdaļas raibi krāsoti, violeti un zilganpelēki dolomītmerģeļi, māli un mikrograudaini zemjaini dolomīti, bet uz robežas ir sastopamas vāji noapaļotas pamatnes iežu atlūzas un zivju kaulu lausku saskalojumi.

Lietuvā

Lietuvā žagares svītu veido galvenokārt dolomīti. Valsts ziemeļos dolomītus griezuma apakšdaļā pakāpeniski nomaina dolomitizēti smilšakmeņi, kuros parādās dolomītmerģeļu starpslāņi. Svītas augšējā robeža ir krasa un tiek vilkta pa tumši pelēku, cietu dolomītu virsmu, kurus sedz ketleru svītas dolomītmerģeļi.

Starp fosilijām ir sastopami slēdzenes pleckāji Cyrtospirifer kapsedensis, Plicatifera baltica, «Camarotoechia» svetica, gliemenes Protoschizodus balticus, reti konodonti Polygnathus communis, Pelekysgnathus nodosa, Ozorcodina sp. u.c., kā arī nautiloīdi, ihtiofauna, u.c.Svītas biezums svārstās no 10 līdz 14 metriem.

Derīgie izrakteņi

Lietuvā Žagares svītas dolomīti tiek izmantoti kā celtniecības materiāls. Dolomīta raktuves atrodas pie Skaistgira pilsētiņas.