Žīguri (stacija)
(Pāradresēts no Žīguru stacija)
- Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par ciemu skatīt rakstu Žīguri.
Žīguri bija dzelzceļa stacija līnijā Ieriķi—Abrene Balvu novada Žīguru pagastā. Saglabājusies stacijas ēka.
— Stacija — | |
---|---|
Žīguru stacijas ēka pēc 1928. gada | |
Pamatinformācija | |
Līnijā | Ieriķi—Abrene |
Atklāta | 1920. gadā |
Slēgta | 2001. gadā |
Stacijas tips | pasažieru, preču |
Arhitekts | Lidija Hofmane-Grīnberga |
Platformu skaits | 2 |
Platformu tips | malas |
Sliežu ceļi | 3 |
Atrašanās vieta | |
Koordinātas | 57°15′47″N 27°39′59″E / 57.26306°N 27.66639°EKoordinātas: 57°15′47″N 27°39′59″E / 57.26306°N 27.66639°E |
Tuvākās stacijas |
Kuprava Vecumi |
Attālums līdz Rīgai | 233 km[1] |
Vēsture
labot šo sadaļuIzveidota pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gada 1. jūnijā kā militārs dzelzceļa pieturas punkts „28. versts”, 1921. gada 1. septembrī to pārdēvēja par "Žīguriem". 1926. gadā no Žīguru pieturas sāka būvēt 33 km garu privātu šaursliežu dzelzceļa atzaru Liepnas virzienā kokmateriālu izvešanai.[2] No 1926. līdz 1928. gadam pēc arhitektes Lidijas Grīnbergas projekta uzbūvēja lielu stacijas ēku.
Vācu okupācijas laikā pārdēvēta par Schalkenau.[3] Pēdējais vilciens ar kokmateriālu kravu no Žīguriem uz Gulbeni izbrauca 2001. gada 29. augustā.[4] Stacija slēgta 2001. gadā, sliedes demontētas 2009. gadā.[5]
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Žīguru stacijas ēka 2002. gadā
-
Bijusī stacija ar pusnojaukto peronu 2015. gadā
-
Bijusī dzelzceļa stacija "Žīguri"
-
Nojauktā dzelzceļa skats Kupravas virzienā
-
Nojauktā dzelzceļa skats Vecumu virzienā
Ārējās saites
labot šo sadaļu- vesture.dodies.lv (Latvijas armijas karte)
- railwayz.info (krieviski)
- Žīguru dzelzceļa stacija YouTube
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ Dzelzceļa pastāvēšanas laikā — braucot caur Ieriķiem.
- ↑ Mazais šaursliežu dzelzceļš[novecojusi saite] Žīguru bibliotēkas materiāli
- ↑ «Eisenbahn-Anzeiger No. 34 September 1942». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-22. Skatīts: 2020-02-22.
- ↑ SENĀS DZELZCEĻA STACIJAS LATVIJĀ: OTRĀ DAĻA delfi.lv 18.09.2016.
- ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 124. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0