Lidija Grīnberga
latviešu arhitekte
Lidija Grīnberga (dzimusi Hofmane, 1898—1983) bija Latvijas arhitekte.
| Lidija Grīnberga | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1898. gada 31. augustā Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris | 1983. gadā (84—85 gadu vecumā) |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Latvijas Universitāte |
| Mākslas virziens | funkcionālisms |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi 1898. gada 31. augustā Rīgā pareizticīgu ukraiņu ģimenē. 1924. gadā pabeidza studijas Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, pēc laulībām ieguva uzvārdu Grīnberga.
Dzelzceļa virsvaldes dienestā, projektējot staciju ēkas, vēlāk nodibināja savu privātpraksi. 1930. gadā pēc viņas projekta uzcēla Talsu dzelzceļa staciju, bet 1931.-1934. gadā Mežaparkā uzcēla četras modernisma stila ēkas.[1] Darbojās Akadēmiski izglītoto sieviešu biedrībā, Latvijas Arhitektu biedrībā.
1939. gadā kopā ar ģimeni izceļoja uz Vāciju.
Mirusi 1983. gadā.
Projektētās ēkas
labot šo sadaļu-
Savrupmāja Kuršu ielā 22, Rīgā. (1934) -
Savrupmāja Zemgaļu ielā 6, Rīgā. (1936) -
Īres nams Kalnciemā ielā 60, Rīgā. (1932)
