Štriki (vācu: von Stryk) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības (1745) un Igaunijas bruņniecības (1881) matrikulās.

Štriku dzimtas ģerbonis.
Tāgaperas muiža (Wagenküll) pie Helmes Igaunijā.
Štriku dzimtas kapela (1796) Rīdajas muižā (Morsel-Podrigel) pie Helmes Igaunijā.

Štriku dzimta cēlusies no Vilhelma Fogeta (Voget), kas saukts par Štriku (Striek, miris pēc 1461). Viņa mazmazdēls Heinrihs Štriks (miris pēc 1578) iestājās Livonijas ordenī un bija Narvas cietokšņa hauptmanis. Pēc ordeņa sekularizācijas 1562. gadā viņam izlēņoja 35 zemnieku saimniecības Helmetas pils un Trikātas pils draudžu novados. Zviedru Vidzemes laikā dzimtas atzars pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.

Štriku muižas

labot šo sadaļu

1919. gadā Štrikiem piederēja šādas muižas: Morsel, Palla, Arras, Wangenküll, Groß Köppo, Tignitz mit Kersel, Pollenhof, Woidoma, Wetzlershof mit Hawa, Moiseküll mit Kirbelshof, Luhde Großhof, Owerlack, Korküll, Assuma, Fölk, Haynasch, Hohensee, Helmet, Felix, Lehowa, Meeks un Alt Nursie.

Dzimtai piederīgie

labot šo sadaļu
  • Leonards Frīdrihs fon Štriks (1763-1808), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors Napoleona karu laikā
  • Vilhelms Johans fon Štriks (1793-1876), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors
  • Georgs Konstantīns fon Štriks (1797-1886), Rīdajas (Morsel-Podrigel) muižnieks Igaunijā, zemnieku pagasta skolas dibinātājs
  • Leonhards fon Štriks (1834-1882), vēsturnieks
  • Heinrihs fon Štriks (1873-1938), Vidzemes landmaršals, Baltenlandes projekta autors
  • Karīna fon Štrika (1942), tieslietu profesore
  • Astaf von Transehe-Roseneck: Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Teil 1, 1: Livland, Bd.: 1, Görlitz, 1929,
  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil 2, 1.2: Estland, Görlitz, 1930,