Škocjanas alas
Škocjanas alas (slovēņu: Škocjanske jame) ir karsta alu sistēma, ko izveidojusi Rekas upe. Upe vairākkārt parādās un pazūd zem zemes. Pēdējoreiz tā pazūd pie Škocjanu alas ieejas, bet atkal parādās virszemē pēc 34 kilometriem, jau Itālijas teritorijā, netālu no Adrijas jūras. Alas izpētītā daļa ir 6200 metrus gara. Tajā ietilpst viens no dziļākajiem pazemes kanjoniem pasaulē. Ala ir atvērta tūristiem. 1986. gadā alu sistēma iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet 1999. gadā tā kļuva par Rāmsaras vietu.
| Škocjanas alas | |
|---|---|
 | |
  Škocjanas alas  Škocjanas alas | |
| Atrašanās vieta |
 Slovēnija |
| Koordinātas | 45°40′00″N 14°00′00″E / 45.666667°N 14°EKoordinātas: 45°40′00″N 14°00′00″E / 45.666667°N 14°E |
| Garums | 6400 m (izpētītā daļa) |
| Oficiālais nosaukums: Škocjanas alas | |
| Tips | Daba |
| Kritērijs | vii, viii |
| Iekļauts | 1986 (10. sesija) |
| Aizsardzības nr. | 390 |
| Valsts |
Slovēnija |
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
| Oficiālais nosaukums: Škocjanas alas (Skocjanske Jame) | |
| Iekļauts | 1999. gada 21. maijs |
| Aizsardzības nr. | 911 |
 Škocjanas alas Vikikrātuvē | |
Galerija
labot šo sadaļu-
Alas ieeja -
-
Pazemes ūdenskritums -
Alu sistēmas shēma -
Tūristu taka -
.jpg)
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Škocjanas alas.
 | Šis ar Slovēniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |