Škocjanas alas
Škocjanas alas (slovēņu: Škocjanske jame) ir karsta alu sistēma, ko izveidojusi Rekas upe. Upe vairākkārt parādās un pazūd zem zemes. Pēdējoreiz tā pazūd pie Škocjanu alas ieejas, bet atkal parādās virszemē pēc 34 kilometriem, jau Itālijas teritorijā, netālu no Adrijas jūras. Alas izpētītā daļa ir 6200 metrus gara. Tajā ietilpst viens no dziļākajiem pazemes kanjoniem pasaulē. Ala ir atvērta tūristiem. 1986. gadā alu sistēma iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
| Škocjanas alas | |
|---|---|
 | |
  Škocjanas alas  Škocjanas alas | |
| Atrašanās vieta |
 Slovēnija |
| Koordinātas | 45°40′00″N 14°00′00″E / 45.666667°N 14°EKoordinātas: 45°40′00″N 14°00′00″E / 45.666667°N 14°E |
| Garums | 6400 m (izpētītā daļa) |
| Oficiālais nosaukums: Škocjanas alas | |
| Tips | Daba |
| Kritērijs | vii, viii |
| Iekļauts | 1986 (10. sesija) |
| Aizsardzības nr. | 390 |
| Valsts |
Slovēnija |
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
 Škocjanas alas Vikikrātuvē | |
GalerijaLabot
Alas ieeja
Pazemes ūdenskritums
Alu sistēmas shēma
Tūristu taka
.jpg)
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Škocjanas alas.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
- Oficiālā mājaslapa
 | Šis ar Slovēniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |