Škocjanas alas
Škocjanas alas (slovēņu: Škocjanske jame) ir karsta alu sistēma, ko izveidojusi Rekas upe. Upe vairākkārt parādās un pazūd zem zemes. Pēdējoreiz tā pazūd pie Škocjanu alas ieejas, bet atkal parādās virszemē pēc 34 kilometriem, jau Itālijas teritorijā, netālu no Adrijas jūras. Alas izpētītā daļa ir 6200 metrus gara. Tajā ietilpst viens no dziļākajiem pazemes kanjoniem pasaulē. Ala ir atvērta tūristiem. 1986. gadā alu sistēma iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Škocjanas alas | |
---|---|
![]() | |
Atrašanās vieta |
![]() |
Koordinātas | 45°40′00″N 14°00′00″E / 45.666667°N 14°EKoordinātas: 45°40′00″N 14°00′00″E / 45.666667°N 14°E |
Garums | 6400 m (izpētītā daļa) |
Oficiālais nosaukums: Škocjanas alas | |
Tips | Daba |
Kritērijs | vii, viii |
Iekļauts | 1986 (10. sesija) |
Aizsardzības nr. | 390 |
Valsts |
![]() |
Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
![]() |
GalerijaLabot
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Škocjanas alas.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
- Oficiālā mājaslapa
Šis ar Slovēniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |