Ļevs Kalniņš

Ļevs Kalniņš (1890—1917) bija latviešu karavīrs, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.

Ļevs Kalniņš Personīgā informācija Dzimis 1890. gada 2. oktobrī Krievijas Impērija, Vecsalacas pagasts, Jespari (tagad Latvija) Miris 1917. gada 12. janvārī (26 gadi) Krievijas Impērija, Ložmetējkalns, Valgundes pagasts (tagad Latvija) Tautība latvietis Nodarbošanās karavīrs

Dzīvesgājums

Dzimis Vecsalacas pagasta Jesparos, ieguvis vidējo izglītību.

Piedalījās Pirmajā pasaules karā. Krievijas Impērijas armijā iesaukts 1914. gada septembrī, dienējis dažādās rezerves vienībās Astrahaņā, Odesā un Žitomirā. Pabeidzis Žitomiras praporščiku skolu. 1916. gada janvārī tika pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kur piedalījās kaujās pie Ložmetējkalna, Nāves salā, Ziemassvētku kaujās un citās.

1916. gada naktī uz 5. jūliju atrodoties Nāves salā, viņš ar savu vadu ielauzās vāciešu ierakumos, neraugoties uz spēcīgu ienaidnieka uguni un personīgajiem ievainojumiem, atņēma pretiniekam ložmetēju.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, 1916. gada 23. un 25. decembrī Mangaļu un Skangalu apkārtnē viņš ar savu rotu izsita ienaidnieku no diviem blindāžiem, atņēma 5 ložmetējus un ieguva citas trofejas. 1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna, uzbrūkot vācu pozīcijām, viņš ar pusrotu pārrāva drāšu aizžogus un ieņēma pretinieka ierakumus. Neskatoties uz diviem ievainojumiem, Kalniņš palika ierindā un pārņēma komandēšanu kritušā komandiera vietā. Šajā kaujā kritis.