Krimuldas-Pēterupes draudzes novads

Krimuldas-Pēterupes draudzes novads (vācu: Kirchspiel Kremon-St. Peters Capelle) bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Vēsture

Ķizbeles jeb Kubeseles baznīcu (latīņu: Cubezele) 1205. gadā pie sava pilskalna uzcēla Gaujas līvu ķēniņš Kaupo kopā ar priesteri Alebrandu.^[1] Zviedru Vidzemes baznīcu revīzijā 1630. gadā konstatēts, ka Ķizbeles baznīca bijusi bez spārēm un jumta, vienīgi koris segts salmiem, 1643. gada revīzija secināja, ka baznīca ir bijusi gatava. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1775. gadā atkal laboja jumtu, bet 1865. gadā izdarīja pamatīgu remontu. No 1902. gada līdz 1905. gadam pēc Augusta Reinberga projekta koka torņa vietā tika uzcelts 46 m augsts, masīvs mūra tornis.

Muižas

1826. gadā Krimuldas-Pēterupes draudzes novadā bija Krimuldas mācītājmuiža un desmit muižas:^[2]^[3]

Krimuldas mācītājmuiža (Kremon Pastorat)
Pabažu muiža (Pabbasch), kroņa muiža
Krimuldas muiža (Kremon)
Jērkules muiža (Jerkul), agrākā Jērkules vaka
Engelhartu muiža (Engelhardtshof)
Bīriņu muiža (Kolzen)
Eikažu muiža (Eikasch)
Sējas muiža ar Grāves pusmuižu (Zögenhof oder Enneberg, mit Grawenhof)
Jaunkrimuldas muiža jeb Jaunā muiža (Neuhof)
Ķizbeles muiža (Kipsal) jeb Ramas muiža (Rammenhof)
Gāršu muiža (Garschenhof).

Galerija

Krimuldas baznīca (Broce, 1794)
Sējas muiža (Zögenhof, 1794)
Sējas muižas kungu māja (pirms Pirmā pasaules kara)
Krimuldas kapi
Bīriņu muižas kungu māja (1862)
Krimuldas muižas kungu māja (pirms Pirmā pasaules kara)

Ārējās saites

Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 367. lpp.
August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 84–87. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 235–237. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 104–110. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.

Atsauces

↑ Indriķa hronika par 1217. gada notikumiem: Bet Kaupo, kam ar šķēpu bij caurdurti abi sāni, ticīgi atcerējās tā Kunga ciešanas un, kad bija pieņēmis tā Kunga miesas sakramentu, sirsnīgā kristīgās reliģijas atzīšanā izlaida garu, sadalījis pirms tam visus savus īpašumus Livonijā ierīkotām baznīcām. [..] Un viņa miesas sadedzināja, un kaulus aiznesa uz Livoniju un apglabāja Kubeselē.
↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 235–237. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.
↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 84–87. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.

[1] Indriķa hronika par 1217. gada notikumiem: Bet Kaupo, kam ar šķēpu bij caurdurti abi sāni, ticīgi atcerējās tā Kunga ciešanas un, kad bija pieņēmis tā Kunga miesas sakramentu, sirsnīgā kristīgās reliģijas atzīšanā izlaida garu, sadalījis pirms tam visus savus īpašumus Livonijā ierīkotām baznīcām. [..] Un viņa miesas sadedzināja, un kaulus aiznesa uz Livoniju un apglabāja Kubeselē.

[2] H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 235–237. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.

[3] August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 84–87. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 15. jūlijā.

[1]

[2]

[3]