Kubeseles pilskalns (latīņu: Cubbesele, Cubezele, latviešu: Ķizbele) bija līvu pilskalns un ciems Gaujas labajā krastā jeb Kaupo zemē, tagadējā Krimuldas pagasta teritorijā pie Runtiņupītes gravas. Pilskalnu uzskata par Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu valdnieka Kaupo pils vietu, iespējams, ka arī tā nosaukums cēlies no Kaupo vārda.[1]

Kubeseles pilskalns
Kubeseles pilskalns (Latvija)
Kubeseles pilskalns
Kubeseles pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Krimuldas pagasts, Siguldas novads, Latvija
Koordinātas 57°09′43″N 24°46′03″E / 57.161944°N 24.7675°E / 57.161944; 24.7675Koordinātas: 57°09′43″N 24°46′03″E / 57.161944°N 24.7675°E / 57.161944; 24.7675
Oficiālais nosaukums: Kubeseles pilskalns
Aizsardzības numurs 2111
Vērtības grupa Reģiona nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris
Kubeseles pilskalns (pa labi) un Krimuldas baznīca 18. gadsimtā (no Broces krājuma).
Kubesele kā viena no Gaujas līvu zemēm (1185—1230).

Ģeoloģiski Kubeseles pilskalns ir Ledus laikmetā Gaujas senlejas malā izveidojies morēnu paugurs.

Indriķa hronikas vēstījumā par 1206. gada notikumiem minēts, ka katoļu priesteris Alebrands kristīja Gaujas līvus Turaidā un uzcēla Kubeseles baznīcu (latīņu: ecclesia Cubbesele, tagad — Krimuldas baznīca), kas atradās pie Kubeseles pilskalna Kaupo pārvaldītajā novadā. Pēc 1207. gada Līvzemes dalīšanas līguma Kaupo daļu (pars Cauponis) ieguva bīskaps Alberts. 1225. gadā Kubeseles baznīcā Romas pāvesta legāts Modenas Viļums līviem noturēja misi un sludināja pestīšanas vārdu. Pēc bīskapa Alberta nāves 1231. gadā šo zemi ieguva Rīgas domkapituls. 14. gadsimtā Kubeseles draudzes novads ar Krimuldas pili atradās Rīgas domkapitula tiešā valdījumā, Kubeseles baznīckungs (plebanus de Cubezele) bija viens no domkapitula pastāvīgajiem locekļiem.

1775. gadā agrākajā Kubeseles pilskalnā izveidojās Krimuldas mācītājmuiža. Pilskalna izrakumos atrastas liecības no agrā un vēlā dzelzs laikmeta.

Uzskata, ka pilskalna un ciema nosaukuma pirmā daļa saistāma ar Kaupo vārdu (viņš Atskaņu hronikā saukts par Kope), bet izskaņa -sele līvu valodā nozīmē ciemu. Pieņēmumam, ka Kubesele bija Kaupo dzimtais ciems, par labu liecina tas, ka pēc nāves Kaupo apglabāja Kubeseles baznīcā (Indriķa hronika XXI, 4), kuras tuvumā izveidojās Ķizbeles muiža (Kipsal).[2]

Foto galerija

labot šo sadaļu
  1. «Ē. Mugurēviča komentārs Indriķa hronikai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. septembrī. Skatīts: 2017. gada 10. augustā.
  2. Indriķa hronikas X nodaļa latviskā tulkojuma komentārs

Ārējās saites

labot šo sadaļu