Ģeneratorlampa ir elektronu lampa, kas paredzēta zemfrekvences un augstfrekvences signālu ģenerēšanai un pastiprināšanai. Ģeneratorlampas arī mūsdienās izmanto radiosakaros (radioraidītājos), rūpnieciskajā elektronikā, radiolokācijā un citās tehnikas jomās. Parasti kā ģeneratorlampas pielieto triodes, staru tetrodes un pentodes.

Dažādas ģeneratorlampas (no kreisās — ГУ-19, ГУ-32, ГУ-29, ГИ-30)

Ģeneratorlampu iedalījums

labot šo sadaļu

Pēc darba frekvences

labot šo sadaļu

Pēc frekvences ģeneratorlampas iedala:

  • zemfrekvences lampās (līdz 20 kHz). Te pieskaitāmas arī modulatorlampas un regulējošās lampas;
  • garo un īsviļņu lampas (līdz 30 MHz);
  • ultraīsviļņu lampas (līdz 300 MHz);
  • decimetru un centimetru viļņu (SAF) lampas (virs 300 MHz). Šīm lampām mēdz būt speciāls izpildījums (metālkeramiskās lampas).

Pēc izkliedētās jaudas

labot šo sadaļu

Pēc jaudas ģeneratorlampas iedala:

  • mazjaudīgās (līdz 25 W);
  • vidējas jaudas (līdz 1 kW);
  • lieljaudas (virs 1 kW).

Pēc darba tipa

labot šo sadaļu

Pēc darba režīma izšķir:

  • nepārtrauktas darbības ģeneratorlampas;
  • impulsrežīmam paredzētas ģeneratorlampas (impulslampas);
  • impulsrežīmam paredzētas modulatorlampas

Pēc dzesēšanas veida

labot šo sadaļu

Tā kā ģeneratorlampas, atšķirībā no parastajām radiolampām, patērē samērā lielu jaudu, to anodi darba laikā spēcīgi sakarst. Mazjaudas ģeneratorlampas parasti nav speciāli jādzesē (dabiskā konvekcijas dzesēšana), bet lielajām nepieciešama īpaša atdzesēšana.
Pēc dzesēšanas veida ģeneratorlampas iedalās:

  • lampas ar piespiedu gaisa dzesēšanu;
  • lampas ar ūdens dzesēšanu;
  • lampas ar iztvaices dzesēšanu.