Triode
Triode (grieķu: tri... - trīs... + (elektr)ods) - elektronu lampa ar trim elektrodiem - anodu, karsējamu katodu un vadīšanas (stūrēšanas) elektrodu - tīkliņu. Triode bija pirmā elektroniskā pastiprināšanas ierīce, kas sākta pielietot 20. gadsimta sākumā. Senāk par pusvadītāju triodēm jeb kristāliskajām triodēm sauca tranzistorus.
Uzbūve
labot šo sadaļu
Vakuuma triodes elektrodi atrodas stikla vai metāla balonā, no kura izsūknēts gaiss. Anods un katods mēdz būt tāpat kā diodēm, bet tīkliņam parasti ir tievas stieplītes spirāles forma, kas aptver katodu un atrodas anoda iekšpusē. Par tīkliņu šis elektrods tiek dēvēts tādēļ, ka pirmajās triožu konstrukcijās tas tiešām bija smalks stieples tīkliņš, ko novietoja starp katodu un anodu.
| Triodes apzīmējums shēmās |
|---|
 Netiešās kvēles triode |
Darbības princips
labot šo sadaļu
Triodes darbības princips ir visas lampu elektronikas pamatā, jo arī gandrīz visām sarežģītākajām lampām tas ir pēc būtības līdzīgs. Tāpat kā diodei un jebkurai citai vakuuma lampai, triodē termoelektronu emisijas rezultātā no sakarsētā katoda atraujas brīvi elektroni, kas veido elektronu mākoni ap katodu. Pieliktā pozitīvā anodsprieguma ietekmē šie elektroni lido anoda virzienā. Ja tīkliņam, kas novietots starp katodu un anodu (parasti tīkliņš atrodas daudz tuvāk katodam, nekā anodam), nav pielikts potenciāls, triodes darbība neatšķiras no diodes darbības, jo atstarpes starp tīkliņa stieplītēm ir nesalīdzināmi lielākas par elektrona izmēriem. Turpretī, ja tīkliņam pieliek relatīvi nelielu pozitīvu spriegumu, anodstrāva diezgan strauji pieaug, jo elektroni tīkliņa elektriskajā laukā iegūst papildus paātrinājumu. Neliela daļa elektronu saduras ar tīkliņu un dod tā saucamo tīkliņstrāvu. Ja tīkliņam pievada negatīvu spriegumu, elektroni no tā tiek atgrūsti un uz anoda nenonāk, kaut arī anoda pozitīvais potenciāls var būt visai liels (triode tiek "aizvērta"). Tādējādi nelielas sprieguma izmaiņas uz tīkliņa rada samērā lielas anodstrāvas izmaiņas - padodot derīgo signālu uz triodes tīkliņa, signāls tiek pastiprināts. Sarežģītākās daudztīkliņu lampās šo tīkliņu sauc arī par stūrējošo tīkliņu, jo tas "vada" elektronu plūsmu triodē.
Izmantošana
labot šo sadaļuMūsdienās vakuuma triodes gandrīz pilnīgi aizstātas ar pusvadītāju ierīcēm, izņemot gadījumus, kad nepieciešams iegūt lielu jaudu ar vienkāršu konstruktīvu risinājumu (piemēram, radioraidītāju izejas pakāpēs). Triodes lieto arī augstas kvalitātes skaņas pastiprinātājos, jo vakuuma lampu amplitūdas-frekvences raksturlīknes, kā arī to dotais skaņas spektrs ir tīkamāks cilvēka ausij, salīdzinājumā ar tranzistoriem.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Triode.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)