Ģēzē Forintošs (ungāru: Forintos Győző; 1935. gada 30. jūlijs Budapešta — 2018. gada 6. decembris Budapešta) bija Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1974).

Ģēzē Forintošs
Forintos Győző
Ģēzē Forintošs 1996. gadā
Ģēzē Forintošs 1996. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1935. gada 30. jūlijā
Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija
Miris 2018. gada 6. decembrī (83 gadi)
Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija
Pilsonība Karogs: Ungārija Ungārija
Nodarbošanās šahists

Biogrāfija labot šo sadaļu

No 1954. gada regulāri piedalījies Ungārijas šaha čempionātu finālos. Labāko rezultātu šajos turnīros sasniedzis 1968. gadā, kad kļuvis par Ungārijas šaha čempionāta uzvarētāju. Trīskārtējs Budapeštas šaha čempionāta uzvarētājs. Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts, tajā skaitā 1971. gadā Bajas turnīra uzvarētājs, 1974. gada Reikjavikas turnīra otrās vietas ieguvējs (uzvarēja Vasilijs Smislovs), 1987. gada Perpiņānas turnīra uzvarētājs. 1976. gadā Lonpainā (ASV) dalījis otro vietu kopā ar Vasiliju Smislovu, Oskaru Panno, Migelu Naidorfu, Valteru Braunu, Entoniju Mailsu, Migelu Kinterosu, Leriju Kristiansenu un Kenetu Rogofu (uzvarējis Tigrans Petrosjans). Par panākumiem turnīros FIDE 1963. gadā Forintošam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1974. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

Pārstāvējis Ungārijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 6 reizes (1958, 1964-1966, 1970-1974). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 sudraba (1970, 1972) un bronzas (1966) medaļas, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta (1958) medaļu;[1]
  • Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 4 reizes (1961—1973). Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba (1970) un 3 bronzas (1961, 1965, 1973) medaļas, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis 2 zelta (1965, 1970), sudraba (1973) un bronzas (1961) medaļas;[2]
  • Pasaules studentu šaha čempionātā piedalījies 7 reizes (1955—1961). Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba (1956) un 2 bronzas (1955, 1959) medaļas, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta (1959) medaļu.[3]

Ilgus gadus bijis ungāru spēcīgākā lielmeistara Lajoša Portiša sekundants. Pēc izglītības ekonomists.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu