Čikšulubas krāteris

Aizvēsturisks triecienkrāteris zem Jukatanas pussalas, Meksikā

Čiksulubas krāteris (spāņu: Cráter de Chicxulub), saukts arī par Čikšulubas krāteri, ir aizvēsturisks triecienkrāteris, kas atrodas zem Jukatanas pussalas mūsdienu Meksikas teritorijā. Tiek lēsts, ka triecienkrāteris ir izveidojies pirms aptuveni 65,5 miljoniem gadu, kad asteroīds, kura diametrs bija vismaz 10 kilometri, sadūrās ar Zemi, tādējādi izraisot krīta-terciāra masveida izmiršanu, kā rezultātā gāja bojā visi dinozauri un vairums citu dzīvnieku un augu sugas.[1]

Krātera topogrāfija.

Sadursmes enerģija tiek lēsta ap 300 zetadžouliem (ZJ), kas ir ekvivalents lielums 72 000 gigatonnām jeb 72 teratonnām trotila.[2]

Čiksulubas krātera diametrs ir 180 kilometri,[1] tas ir pašlaik otrs lielākais zināmais triecienkrāteris uz Zemes virsmas.

Atsauces un piezīmes

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Chicxulub». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2018. gada 13. maijs.
  2. Richards, Mark A.; Alvarez, Walter; Self, Stephen; Karlstrom, Leif; Renne, Paul R.; Manga, Michael; Sprain, Courtney J.; Smit, Jan et al. (November 2015). "Triggering of the largest Deccan eruptions by the Chicxulub impact". GSA Bulletin 127 (11–12): 1507–1520. Bibcode 2015GSAB..127.1507R. doi:10.1130/B31167.1. ISSN 0016-7606.

Ārējās saites

labot šo sadaļu