Čehijas ģerbonis

valsts ģerbonis

Čehijas Republikas ģerbonis (čehu: Státní znak České republiky) ir Čehijas nacionālais simbols. Tajā ir attēloti trīs valsts vēsturiskie reģioni — Čehu zemes, kas veido nāciju. Pašreizējā valsts ģerboņa, kas pieņemts 1992. gadā, autors ir čehu heraldists Jiri Louda.[1]

Čehijas ģerbonis
Versijas
Prezidenta ģerboņa versija ar devīzi uz Prezidenta standarta
Detaļas
Īpašnieks Čehijas Republika
Ieviests 1992. gada 17. decembrī
Vairogs sadalīts četrās daļās: pirmā un ceturtā daļā uz sarkana fona sudraba, kronēts pakaļkājās saslējies lauva (Bohēmija); otrā uz zila fona sarkansudrabains rūtains kronēts ērglis (Morāvija); trešajā uz zelta fona melns kronēts ērglis ar baltu perisoniumu uz krūtīm (Silēzija).
Pamatne liepas lapas un sarkanā lente ar nacionālo devīzi
Devīze PRAVDA VÍTĚZÍ
"PATIESĪBA DOMINĒ"
Mazais Čehijas ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks Čehijas Republika
Ieviests 1992. gada 17. decembrī
Vairogs uz sarkana fona attēlots sudrabots uz pakaļkājām saslējies ar zelta kroni kronēts lauva (Čehu zemes)

Bohēmijas ģerbonī uz sarkana fona ir attēlots pakaļkājās saslējies, divastains sudraba lauva. Čehijas Republikas ģerbonī Bohēmijas lauva ir attēlots divas reizes — pirmajā un ceturtajā vairoga iedaļā. Morāvijas ģerbonī uz zila fona ir attēlots sarkansudrabains rūtains ērglis. No 1915. līdz 1918. gadam Morāvijas ērglis bija krāsots sarkani zeltainās krāsās. Silēzijas ģerbonī uz zelta fona ir attēlots melns ērglis ar perisoniumu (latīņu: perisonium) uz krūtīm, lai gan tikai neliela vēsturiskā reģiona dienvidaustrumu daļa (Čehu Silēzija) pieder Čehijai (galvenā daļa tagad ir Polijā).

Bohēmijas valdniekiem sākotnēji izmantoja aizgūtu ģerboni, tā saukto Svētā Vāclava liesmojošo ērgli. 12. gadsimtā imperators Frīdrihs piešķīra karalim Vladislavam II jaunu ģerboni, kas sastāv no sudraba lauvas sarkanā laukā, lai simbolizēja viņa drosmi. Sākotnēji lauva tika attēlots ar vienu asti. Vēlāk tika pievienota otra aste, kā atlīdzība par palīdzību, ko sniedza karalis Pržemisls Otakars I cīņās pret sakšiem (brīdinājums — šī ir tikai leģenda no Dalimila hronikas).[2] 13. gadsimta pirmajā pusē Bohēmijas karaļi izmantoja ģerboni ar melnu ērgli sudraba vairogā. No 1253. gada divastainā sudraba lauva uz sarkana fona tika izmantots kā Bohēmijas karalistes ģerbonis. Šī lauva sākotnēji bija Morāvijas kapu zīme.[3][4][5][6][7]

Vecākais, kas saglabājies līdz mūsdienām, Bohēmijas ģerboņa krāsainais attēlojums redzams 1310. gada ilustrētajā manuskriptā Abates Kungutas kaislības (latīņu: Passionale abbatissae Cunegundis).[8] Morāvijas ērglis pirmo reizi dokumentēts uz Otokāra tēvoča Pržemisla zīmogā (1239). Silēzijas ērglis ir cēlies no Pjastu valdošās dinastijas, un to pirmoreiz pielietoja hercogs Henriks II Dievbijīgais (1238—1241). Ģerboņu vairogus izmantoja arī imperators Kārlis IV Luksemburgs uz Bohēmijas kroņa emblēmām.

Mūsdienās lielo ģerboni izmanto Čehijas hokeja izlase kā savu izlases simbolu. Arī Čehijas futbola izlase to izmantoja savos formas kreklos, līdz uz 2012. gada Eiropas čempionātu futbolā tas tika aizstāts ar jaunāku, vienkāršāku simbolu, kurā attēlots tikai Bohēmijas lauva.

Ģerboņa versijas

labot šo sadaļu

Lielais ģerbonis

labot šo sadaļu

Lielais valsts ģerbonis Čehijas tiesību aktos aprakstīts šādi:

Vairogs sadalīts četrās daļās: pirmajā un ceturtajā daļā uz sarkana fona sudrabots pakaļkājās saslējies lauva ar izbāztu zelta krāsas mēli un kroni; otrā daļā uz zila fona sarkansudrabains rūtains ērglis ar izbāztu zelta krāsas mēli un kroni; trešajā uz zelta fona melns kronēts ērglis ar izbāztu mēli un sudraba perisoniumu uz krūtīm.[9]

Mazais ģerbonis

labot šo sadaļu

Mazais valsts ģerbonis Čehijas tiesību aktos aprakstīts šādi:

Uz sarkana vairoga sudrabots pakaļkājās saslējies lauva ar izbāztu zelta krāsas mēli un kroni.[10]

Bohēmijas kroņa zemes

labot šo sadaļu

Čehoslovākija

labot šo sadaļu

Bohēmijas un Morāvijas protektorāts

labot šo sadaļu
  1. Jan Velinger. «Heraldist, WWII vet, Jiří Louda dies at 94». Radio Prague, 2015-09-02. Skatīts: 2015-09-28.
  2. LOUDA, Jiří: Království české: erby a rodokmeny vladnoucích rodů (Czech Kingdom: Coats of Arms and Family Trees of Governing Arostocratic Families) … Havířov : Petr P.Pavlík, 1996. s. 22-23. ISBN 80-85574-09-8.
  3. Česká panovnická a státní symbolika. Vývoj od středověku do současnosti (Czech Sovereigns´ and State´s Symbols). Ed. Eva Gregorovičová. Státní ústřední archiv, Praha 2002, s. 10.
  4. Státní znak České republiky, jeho předchůdci a současná podoba : http://www.senat.cz/zajimavosti/znaky_a_vlajky/index.html Arhivēts 2008-09-15 Wayback Machine vietnē..
  5. Rostislav Nový: K počátkům feudální monarchie v Čechách II. Časopis národního musea 1978.
  6. MARÁZ, Karel: Sfragistika: studijní texty pro posluchače pomocných věd historických a archivnictví: Panovnická a státní sfragistika : Masarykova univerzita, Brno, s. 70-95. https://digilib.phil.muni.cz/bitstream/handle/11222.digilib/131291/Books_2010_2019_063-2014-1_16.pdf?sequence=1 Arhivēts 2020. gada 28. jūlijā, Wayback Machine vietnē. ISBN 978-80-210-7143-8
  7. Umění doby posledních Přemyslovců, Praha 1982, kapitola K ikonografii pečetí posledních Přemyslovců
  8. «Sbírka Národní knihovny ČR». ces.mkcr.cz. Ministry of Culture of the Czech Republic: Central Registry of Museum-type Collections. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. janvāris. Skatīts: 2015. gada 12. janvāris.
  9. Oriģinālais teksts no Čehijas statūtiem 1993:3, 1 §, states: Velký státní znak tvoří čtvrcený štít, v jehož prvním a čtvrtém červeném poli je stříbrný dvouocasý lev ve skoku se zlatou korunou a zlatou zbrojí. Ve druhém modrém poli je stříbrno-červeně šachovaná orlice se zlatou korunou a zlatou zbrojí. Ve třetím zlatém poli je černá orlice se stříbrným půlměsícem zakončeným jetelovými trojlístky a uprostřed s křížkem, se zlatou korunou a červenou zbrojí.
  10. Oriģinālais teksts no Čehijas statūtiem 1993:3, 1 §, states: Malý státní znak tvoří červený štít, v němž je stříbrný dvouocasý lev ve skoku se zlatou korunou a zlatou zbrojí.