Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm

500 metri sievietēm bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā, 2022. gada 12. februārī. Tajās bija pārstāvētas 30 sportistes no 15 valstīm.

500 metri sievietēm
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 12. februāris
Dalībnieki30 no 17 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   ASV
Sudraba medaļa   Japāna
Bronzas medaļa   Krievijas Olimpiskā komiteja
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva ASV sportiste Erīna Džeksone (finiša laiks — 37,04), sudraba medaļu ieguva Japānas sportiste Miho Takagi (finiša laiks — 37,12), bet bronzas medaļu ieguva Krievijas Olimpiskās komitejas sportiste Angelina Goļikova (finiša laiks — 37,21).[1] Džeksone un Goļikova izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas. Erīna Džeksone bija pirmā tumšādainā sieviete, kura izcīnīja olimpisko medaļu ātrslidošanā.[2]

Kvalifikācija labot šo sadaļu

Šajā disciplīnā bija pieejamas 30 dalībnieku kvotas, maksimāli trīs sportistes no vienas valsts. Pirmās 20 sportistes kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējās desmit ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp sportistēm, kuri vēl nebija kvalificējušās. Valsts varēja nopelnīt maksimālās trīs vietas Pasaules kausa reitingā.[3]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (39,50) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[4]

Medaļu ieguvēji labot šo sadaļu

Zelts Sudrabs Bronza
Erīna Džeksone
  ASV
 
Miho Takagi
  Japāna
Angelina Goļikova
  Krievijas Olimpiskā komiteja

Rekordi labot šo sadaļu

Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 36.36   Lī Sana Hva (Dienvidkoreja)   Soltleiksitija, ASV 2013. gada 16. novembris
Olimpiskais rekords 36.94   Nao Kodaira (Japāna)   Phjončhana, Dienvidkoreja 2018. gada 18. februāris
Trases rekords 38.38   Tjana Žuiniņa (Ķīna)   Pekina, Ķīna 2021. gada 7. aprīlis
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Trases rekords 37.04   Erīna Džeksone (ASV)   Pekina, Ķīna 2022. gada 13. februāris

Rezultāti labot šo sadaļu

 TR   — trases rekords.

Vieta Pāris Sportists Valsts Laiks Starpība Piezīmes
  14 Erīna Džeksone   ASV 37.04 TR
  4 Miho Takagi   Japāna 37.12 +0.08
  13 Angelina Goļikova   Krievijas Olimpiskā komiteja 37.21 +0.17
4 4 Vanesa Hercoga   Austrija 37.28 +0.24
5 7 Juta Lērdama   Nīderlande 37.34 +0.30
6 9 Femke Koka   Nīderlande 37.39 +0.35
7 10 Kima Mina Suna   Dienvidkoreja 37.60 +0.56
8 11 Darja Kačanova   Krievijas Olimpiskā komiteja 37.65 +0.61
9 14 Kaja Zjomeka   Polija 37.70 +0.66
10 15 Olga Fatkuļina   Krievijas Olimpiskā komiteja 37.76 +0.72
11 15 Andželika Voicika   Polija 37.78 +0.74
12 7 Czina Czingcžu   Ķīna 37.88 +0.84
13 8 Mišelle de Jonga   Nīderlande 37.97 +0.93
14 12 Tjana Žuiniņa   Ķīna 37.982 +0.94
15 10 Arisa Go   Japāna 37.983 +0.94
16 5 Britānija Bou   ASV 38.04 +1.00
17 13 Nao Kodaira   Japāna 38.09 +1.05
18 11 Kimi Getca   ASV 38.25 +1.21
19 12 Hanna Ņifantava   Baltkrievija 38.30 +1.26
20 6 Jekaterina Aidova   Kazahstāna 38.54 +1.50
21 5 Marša Hudī   Kanāda 38.79 +1.75
22 9 Bruklina Makdugalla   Kanāda 38.84 +1.80
23 3 Martina Ripsruda   Norvēģija 38.95 +1.91
24 2 Džūli Nistada Samsonsena   Norvēģija 39.02 +1.98
25 3 Nikola Zdrāhalova   Čehija 39.18 +2.14
26 6 Huana Jutina   Ķīnas Taipeja 39.23 +2.19
27 8 Hetere Maklīna   Kanāda 39.31 +2.33
28 2 Sandrīna Tasa   Beļģija 39.37 +2.27
29 1 Mihaela Hogaša   Rumānija 39.45 +2.41
30 1 Marija Viktorija Rodrigesa   Argentīna 39.70 +2.66

Pārstāvētās valstis un sportisti labot šo sadaļu

Sacensībās startēja 30 sportisti no 17 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Atsauces labot šo sadaļu