Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs bija viens no 15 sporta veidiem, kas tika aizvadīts ziemas olimpisko spēļu laikā. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā no 2022. gada 5. februāra līdz 19. februārim. Tajās notika 14 disciplīnās — 7 vīriešiem un 7 sievietēm.[1] Sacensībās startēja 165 sportisti (87 vīrieši un 78 sievietes) no 27 valstīm.
Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs | |
Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs | |
Norises vieta | Nacionālais ātrslidošanas ovāls, Pekina, Ķīna |
---|---|
Norises laiks | 5. — 19. februāris |
Disciplīnu skaits | 14 (7 vīriešu un 7 sieviešu) |
Dalībnieki | 165 (87 vīrieši un 78 sievietes) no 27 valstīm |
«Phjončhana 2018 | Milāna-Kortīna 2026» |
Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Sportisti | ||||||
Kvalifikācija | ||||||
Disciplīnas | ||||||
500 metri | Vīrieši | Sievietes | ||||
1000 metri | Vīrieši | Sievietes | ||||
1500 metri | Vīrieši | Sievietes | ||||
3000 metri | Sievietes | |||||
5000 metri | Vīrieši | Sievietes | ||||
10000 metri | Vīrieši | |||||
Masu starts | Vīrieši | Sievietes | ||||
Iedzīšana komandām | Vīrieši | Sievietes | ||||
← 2018 | 2026 → |
Olimpiskās medaļas ātrslidošanā izcīnīja 12 valstu pārstāvji. Visvairāk medaļu izcīnīja Nīderlandes sportisti — 12 medaļas (6 zelta, 4 sudraba un 2 bronzas medaļas). Desmit sportisti no visiem medaļniekiem izcīnīja vairāk par vienu olimpisko medaļu. Ar medaļām bagātākā sportiste bija nīderlandiete Irēne Shautena, savukārt zviedrs Nilss van der Pūls arī izcīnīja divas zelta medaļas.
Šajās sacensībās tika laboti 5 vīriešu disciplīnu un 5 sieviešu disciplīnu olimpiskie rekordi, kā arī viens pasaules rekords. Zviedrs Nilss van der Pūls laboja divus olimpiskos rekordus un pasaules rekordu vīriešu disciplīnās. Savukārt nīderlandiete Irēne Shautena labota divus olimpiskos rekordus sieviešu disciplīnās.
Kvalifikācija
labot šo sadaļuKopējā sportisti kvotas, kas varēja kvalificēties sacensībām bija 166 sportisti (83 vīrieši un 83 sievietes). Valstīm tika piešķirtas kvotas, pamatojoties uz to sniegumu 2021./2022. gada ISU Pasaules kausa izcīņā ātrslidošanā 2021. gada rudenī. Katrai valstij bija atļauts pieteikt ne vairāk kā trīs sportistus no dzimuma visās disciplīnās, izņemot sievieši 5000 metros un vīriešu 10 000 metros un masu starta disciplīnās. Turklāt katrai valstij bija atļauts sūtīt 7 ātrslidošanas sportistus no katra dzimuma vai 8, ja valsts ir kvalificējusies piemīgi visām dzimuma disciplīnām, vai 9, ja valsts ir kvalificējusies ar maksimālo sportistu kvotu katrā disciplīnā.[2]
Kvalifikācijas laiki
labot šo sadaļuTabulā atspoguļoti kvalifikācijas laiki sacensībām, kas tika publicēti 2021. gada 1. jūlijā.[3]
Disciplīna | 500 metri | 1000 metri | 1500 metri | 3000 metri | 5000 metri | 10 000 metri | Masu starts |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 35.70 | 1:10.50 | 1:48.00 | 6:30.00 | 13:30.00 6:25.00 (5000 m) |
1:57.50 (1500 m) | |
Sievietes | 39.50 | 1:18.00 | 1:59.50 | 4:12.00 | 7:20.00 4:08.00 (3000 m) |
2:10.00 (1500 m) |
Sacensību kalendārs
labot šo sadaļuPirmie braucieni ātrslidošanā notika 2022. gada 5. februārī, bet pēdējie 19. februārī.[4]
● — sacensības; ● — fināls (medaļu izcīņa)
Disciplīnas ↓ | 5. feb. Sest |
6. feb. Svēt |
7. feb. Pirm |
8. feb. Otr |
9. feb. Treš |
10. feb. Ceturt |
11. feb. Piekt |
12. feb. Sest |
13. feb. Svēt |
14. feb. Pirm |
15. feb. Otrd |
16. feb. Treš |
17. feb. Ceturt |
18. feb. Piekt |
19. feb. Sest | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Vīrieši | 500 metri | ● | ||||||||||||||
1000 metri | ● | |||||||||||||||
1500 metri | ● | |||||||||||||||
5000 metri | ● | |||||||||||||||
10000 metri | ● | |||||||||||||||
Masu starts | ● | |||||||||||||||
Iedzīšana komandām | ● | ● | ||||||||||||||
Sievietes | 500 metri | ● | ||||||||||||||
1000 metri | ● | |||||||||||||||
1500 metri | ● | |||||||||||||||
3000 metri | ● | |||||||||||||||
5000 metri | ● | |||||||||||||||
Masu starts | ● | |||||||||||||||
Iedzīšana komandām | ● | ● |
Medaļnieki
labot šo sadaļuVīrieši
labot šo sadaļuDisciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | Atsauce |
---|---|---|---|---|
500 metri (sīkāk) |
Tinjui Gao Ķīna |
Čha Minkju Dienvidkoreja |
Vataru Morišige Japāna |
[5] |
1000 metri (sīkāk) |
Tomass Krols Nīderlande |
Lorāns Dibreijs Kanāda |
Hovars Lūrencens Norvēģija |
[6] |
1500 metri (sīkāk) |
Kjelds Neiss Nīderlande |
Tomass Krols Nīderlande |
Kims Minsoks Dienvidkoreja |
[7] |
5000 metri (sīkāk) |
Nilss van der Pūls Zviedrija |
Patriks Rusts Nīderlande |
Hallgeirs Engebrotens Norvēģija |
[8] |
10000 metri (sīkāk) |
Nilss van der Pūls Zviedrija |
Patriks Rusts Nīderlande |
Davide Gioto Itālija |
[9] |
Masu starts (sīkāk) |
Barts Svingss Beļģija |
Čons Čevons Dienvidkoreja |
I Sinhuns Dienvidkoreja |
[10] |
Iedzīšana komandām (sīkāk) |
Norvēģija Halgeirs Engebrotens Peders Kongshaugs Sverre Lunde Pedersens |
Krievijas Olimpiskā komiteja Daniils Aldoškins Sergejs Trofimovs Ruslans Zaharovs |
ASV Ītans Kepurāns[11] Keisijs Dausons Emerijs Lehmans Džoijs Mantia |
[12] |
Sievietes
labot šo sadaļuDisciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | Atsauce |
---|---|---|---|---|
500 metri (sīkāk) |
Erīna Džeksone ASV |
Miho Takagi Japāna |
Angelina Goļikova Krievijas Olimpiskā komiteja |
[13] |
1000 metri (sīkāk) |
Miho Takagi Japāna |
Juta Lērdama Nīderlande |
Britānija Bouva ASV |
[14] |
1500 metri (sīkāk) |
Irēna Vista Nīderlande |
Miho Takagi Japāna |
Antuanete de Jonga Nīderlande |
[15] |
3000 metri (sīkāk) |
Irēne Shautena Nīderlande |
Frančeska Lollobridžida Itālija |
Izabella Vīdemana Kanāda |
[16] |
5000 metri (sīkāk) |
Irēne Shautena Nīderlande |
Izabella Vīdemana Kanāda |
Martina Sāblīkova Čehija |
[17] |
Masu starts (sīkāk) |
Irēne Shautena Nīderlande |
Ivanī Blondēna Kanāda |
Frančeska Lollobridžida Itālija |
[18] |
Iedzīšana komandām (sīkāk) |
Kanāda Ivanī Blondēna Valērija Maltē Izabella Vīdemana |
Japāna Ajano Sato Miho Takagi Nana Takagi |
Nīderlande Antuanete de Jonga[11] Mareike Grūnevauda Irēne Shautena Irēna Vista |
[19] |
Medaļu statistika
labot šo sadaļuSportisti ar vairākām medaļām
labot šo sadaļuSportists | Dzimums | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|---|
Irēne Shautena | Sieviete | Nīderlande | 2 | 0 | 1 | 3 |
Nilss van der Pūls | Vīrietis | Zviedrija | 2 | 0 | 0 | 2 |
Ivanī Blondēna | Sieviete | Kanāda | 1 | 0 | 1 | 2 |
Tomass Krols | Vīrietis | Nīderlande | 1 | 1 | 0 | 2 |
Hallgeirs Engebrotens | Vīrietis | Norvēģija | 1 | 0 | 1 | 2 |
Irēna Vista | Sieviete | Nīderlande | 1 | 0 | 1 | 2 |
Miho Takagi | Sieviete | Japāna | 0 | 2 | 1 | 3 |
Patriks Rusts | Vīrietis | Nīderlande | 0 | 1 | 1 | 2 |
Antuanete de Jonga | Sieviete | Japāna | 0 | 0 | 2 | 2 |
Medaļu sadalījums starp valstīm
labot šo sadaļuVieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
---|---|---|---|---|---|
1 | Nīderlande | 6 | 4 | 2 | 12 |
2 | Zviedrija | 2 | 0 | 0 | 2 |
3 | Kanāda | 1 | 3 | 1 | 5 |
Japāna | 1 | 3 | 1 | 5 | |
5 | Norvēģija | 1 | 0 | 2 | 3 |
ASV | 1 | 0 | 2 | 3 | |
7 | Beļģija | 1 | 0 | 0 | 1 |
Ķīna | 1 | 0 | 0 | 1 | |
9 | Dienvidkoreja | 0 | 2 | 2 | 4 |
10 | Itālija | 0 | 1 | 2 | 3 |
11 | Krievijas Olimpiskā komiteja | 0 | 1 | 1 | 2 |
12 | Čehija | 0 | 0 | 1 | 1 |
Kopā (12 valstis): | 14 | 14 | 14 | 42 |
Labotie olimpiskie un pasaules rekordi
labot šo sadaļuOR — olimpiskais rekords; WR — pasaules rekords.
- Vīrieši
Disciplīna | Kārta | Rekorda laiks | Rekorda veids | Sportists | Valsts | Datums | Atsauce |
---|---|---|---|---|---|---|---|
500 metri | 7. pāris | 34.32 | OR | Tinjui Gao | Ķīna | 12. februāris | [20] |
1500 metri | 11. pāris | 1:43.21 | OR | Kjelds Neiss | Nīderlande | 8. februāris | [21] |
5000 metri | 5. pāris | 6:09.31 | OR | Patriks Rusts | Nīderlande | 6. februāris | [22] |
10. pāris | 6:08.84 | OR | Nilss van der Pūls | Zviedrija | 6. februāris | [22] | |
10000 metri | 5. pāris | 12:30.74 | OR, WR | Nilss van der Pūls | Zviedrija | 11. februāris | [23] |
Iedzīšana komandām | 2. pusfināls | 3:36.62 | OR | Daniils Aldoškins Sergejs Trofimovs Ruslans Zaharovs |
Krievijas Olimpiskā komiteja | 15. februāris | [24] |
- Sievietes
Disciplīna | Kārta | Rekorda laiks | Rekorda veids | Sportists | Valsts | Datums | Atsauce |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1000 metri | 13. pāris | 1:13.19 | OR | Miko Takagi | Japāna | 17. februāris | [25] |
1500 metri | 12. pāris | 1:53.28 | OR | Irēna Vista | Nīderlande | 7. februāris | [26] |
3000 metri | 10. pāris | 3:56.93 | OR | Irēne Shautena | Nīderlande | 5. februāris | [27] |
5000 metri | 6. pāris | 6:43.51 | OR | Irēne Shautena | Nīderlande | 5. februāris | [28] |
Iedzīšana komandām | 1. ceturdaļfināls | 2:53.61 | OR | Ajano Sato Miho Takagi Nana Takagi |
Japāna | 12. februāris | [29] |
Fināls A | 2:53.44 | OR | Ivani Blondēna Valērija Maltē Izabella Vīdemana |
Kanāda | 15. februāris | [30] |
Pārstāvētās valstis un sportisti
labot šo sadaļuĀtrslidošanā startēja 165 sportisti (87 vīrieši un 78 sievietes) no 27 valstīm. Nīderlande bija vienīgā, kuru pārstāvēja maksimāli atļautais sportistu skaits — 18 sportisti.
Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.
- Argentīna (1)
- ASV (12)
- Austrija (2)
- Baltkrievija (5)
- Beļģija (3)
- Čehija (2)
- Dānija (2)
- Dienvidkoreja (10)
- Igaunija (1)
- Itālija (7)
- Japāna (15)
- Jaunzēlande (1)
- Kanāda (16)
- Kazahstāna (5)
- Kolumbija (1)
- Krievijas Olimpiskā komiteja (16)
- Ķīna (13)
- Ķīnas Taipeja (1)
- Latvija (1)
- Lielbritānija (2)
- Nīderlande (18)
- Norvēģija (12)
- Polija (10)
- Rumānija (1)
- Šveice (2)
- Vācija (5)
- Zviedrija (1)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. janvārī. Skatīts: 2021. gada 30. janvārī.
- ↑ «Qualification Systems for XXIV Olympic Winter Games, Beijing 2022 Speed Skating». International Skating Union. Skatīts: 2021. gada 13. novembris.
- ↑ «Communication No. 2405 Qualifying competitions and qualifying times for Speed Skating events at the 2022 Olympic Winter Games». www.isu.org/. International Skating Union. 2021. gada 1. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. augustā. Skatīts: 2021. gada 6. septembris.
- ↑ «Ātrslidošanas kalendārs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs». Skatīts: 2021. gada 10. augustā.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 14. februārī. Skatīts: 2022. gada 14. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri vīriešiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 26. februārī. Skatīts: 2022. gada 26. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. februārī. Skatīts: 2022. gada 15. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri vīriešiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 6. februārī. Skatīts: 2022. gada 6. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 10000 metri vīriešiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. februārī. Skatīts: 2022. gada 15. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 26. februārī. Skatīts: 2022. gada 26. februārī.
- ↑ 11,0 11,1 slidotāji startēja kvalifikācijas kārtā, bet finālā nepiedalījās.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana vīriešu komandām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. februārī. Skatīts: 2022. gada 15. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri sievietēm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 13. februārī. Skatīts: 2022. gada 14. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri sievietēm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 17. februārī. Skatīts: 2022. gada 17. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri sievietēm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 7. februārī. Skatīts: 2022. gada 7. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 3000 metri sievietēm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. februārī. Skatīts: 2022. gada 6. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri sievietēm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. februārī. Skatīts: 2022. gada 15. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts sievietēm». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 26. februārī. Skatīts: 2022. gada 26. februārī.
- ↑ «Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — iedzīšana sieviešu komandām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 15. februārī. Skatīts: 2022. gada 15. februārī.
- ↑ «Speed Skating – Men's 500m – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 12. februāris. Skatīts: 2022. gada 12. februāris.
- ↑ «Speed Skating – Men's 1500m – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 8. februāris. Skatīts: 2022. gada 8. februāris.
- ↑ 22,0 22,1 «Speed Skating – Men's 5000m – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 6. februāris. Skatīts: 2022. gada 6. februāris.
- ↑ «Speed Skating – Men's 10000m – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 11. februāris. Skatīts: 2022. gada 11. februāris.
- ↑ «Speed Skating – Men's Team Pursuit – Semifinals – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 15. februāris. Skatīts: 2022. gada 15. februāris.
- ↑ «Speed Skating – Women's 1000m – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 17. februāris. Skatīts: 2022. gada 17. februāris.
- ↑ «Speed Skating – Women's 1500m – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 7. februāris. Skatīts: 2022. gada 7. februāris.
- ↑ «Speed Skating – Women's 3000m – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 5. februāris. Skatīts: 2022. gada 5. februāris.
- ↑ «Speed Skating – Women's 5000m – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 10. februāris. Skatīts: 2022. gada 10. februāris.
- ↑ «Speed Skating – Women's Team Pursuit – Quarterfinals – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 12. februāris. Skatīts: 2022. gada 12. februāris.
- ↑ «Speed Skating – Women's Team Pursuit – Finals – Results». media.isuresults.eu. 2022. gada 15. februāris. Skatīts: 2022. gada 15. februāris.