Zvīņaugļu grīslis
Zvīņaugļu grīslis (latīņu: Carex lepidocarpa) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas mērenā klimata joslas ziemeļdaļā sastopamā, tostarp visā Latvijas teritorijā, purvainās pļavās un purvos.
| Zvīņaugļu grīslis Carex lepidocarpa (Tausch) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Zvīņaugļu grīslis (Carex lepidocarpa) |
 Zvīņaugļu grīslis Vikikrātuvē | |
Plašā nozīmē šī suga ietilpst dzeltenā grīšļa grupā (Carex flava s.l.).[1]
Apraksts
labot šo sadaļuZvīņaugļu grīslis ir daudzgadīgs, 20—40 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo auga sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir skaidri nodalīts, divzobains knābītis.
Augs veido ceru, tas ir spilgti zaļš. Stublājs ir trīsšķautņains. Lapas ir 0,2—0,3 cm platas un īsākas nekā stublājs. Stublāja galotnē viena vālesveidīga, kātaina, 1,3—2 cm gara vīrišķo ziedu vārpiņa, zem tās ir 2—3 iegareni olveidīgas 0,8—1,5 cm garas sievišķo ziedu vārpiņas, apakšējā vārpiņa ir ar kātiņu. Apakšējās sievišķo ziedu vārpiņas seglapa atstāv, tā ir makstaina, ziedkopas garumā vai garāka. Augļa pūslītis ir dzeltenzaļš, trīsšķautņains, 0,35—0,5 cm garš, knābītis pustik garš, cik pūslītis, manāmi saliekts. Segplēksne ir dzeltenbrūna, gals smails, vidū dzeltenzaļa josla, apmale plēvjaina. Segplēksne ir īsāka nekā pūslītis. Augļu laikā vārpiņas ir gludas. Zied maijā un jūnijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «zvīņaugļu grīslis - Carex lepidocarpa Tausch - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-04-15.