Zils zirgs I
"Zils zirgs I" (vācu: Blaues Pferd I) ir vācu mākslinieka un vācu ekspresionistu grupas "Zilais jātnieks" (vācu: Der Blaue Reiter) pamatlicēja un biedra Franca Marka radīta glezna, uzgleznota 1911. gadā. Mūsdienās glezna tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajiem agrīnā ekspresionisma šedevriem.
| Zils zirgs I | |
|---|---|
 | |
| Mākslinieks | Francs Marks |
| Gads | 1911 |
| Tips | eļļa uz audekla |
| Izmēri | 112 x 84,5 cm |
| Atrašanās vieta |
Lēnbaha nams Minhene,  Vācija |
Apraksts
labot šo sadaļu"Zilā jātnieka" radošajā darbībā akcents tika likts uz asociatīvu krāsu, līniju un kompozīcijas proporciju atklāšanu. Šī glezna ir arī Minhenes Lēnbaha nama (vācu: Lenbachhaus) simbols. Gleznā ir vērojamas skaidras formas, ārkārtēji pārdomāta krāsu kompozīcija. Šī glezna ir protests toreizējiem mākslas kanoniem. Marks protestē pret iesīkstējušo reālistisko vēstījumu. Zīmīgo un nemāksloto, bet ar spēcīgu izteiksmi veidoto gleznu no mūsdienu viedokļa var uzskatīt par modernās mākslas ikonu. Tomēr 20. gadsimta sākumā daudzi Marka laikabiedri nemaz neuzskatīja šo gleznu par ģeniālu, kā tas tiek uzskatīts mūsdienās. Daudzi apsmēja šo gleznu. Tomēr šī glezna kļuva par lielu atklājumu tikai 1965. gadā Lēnbaha nama izstādē. Publikai simpatizēja abstraktais, kā arī krāsu spēļu un šķautņaino formu kontrasts savienojumā ar zirga mīklaini dziļo skatienu.[1]
Mākslas darbu veidojot, izmantotas eļļas krāsas uz audekla. Gleznā attēlots zils zirgs reālās proporcijās (gleznas izmēri – 112 x 84,5 cm). Fonā redzami pakalni sārtos toņos, kas vedina domāt par saules lēktu vai rietu. Savukārt, izmantotās krāsas un formu līnijas nav līdzīgas dabā atrodamajām. Zilās krāsas loma ir simbols garīgās pasaules uzvarai pār materiālo, tomēr izteikts ir arī patētiskais un ekspresīvais motīvs. Gleznā autors pamet dabiskos “parādību” toņus, pārejot uz "esamības" krāsām. Tēls sevī ietver zirga dižciltību, ko jau kopš senseniem laikiem augstu novērtējusi cilvēce, un zirga tiekšanos pēc garīgās pilnības. Pēc šīs pašas idejas vadījās arī vācu ekspresionisma un grupas "Zilais jātnieks" pārstāvis Vasilijs Kandinskis, izmantojot zilā zirga simboliku almanahā "Zilais jātnieks". Sastingušais dzīvnieks ar noliektu galvu rada iespaidu par iedomātu realitāti. Arī vairākos citos dzīvnieku attēlojumos Francs Marks izmanto šādu figūru kompozīcijas metodi, tādējādi piešķirot tēliem cilvēciskas iezīmes.[2]
Marks izmanto Vasilija Kandinska teorētiskos principus, kas publicēti 1912. gadā grāmatā “Par garīgo mākslā”, tajā aprakstītos principus viņš jau bija sācis īstenot savos darbos, kas kalpoja par iedvesmas avotu ne vien "Zilā jātnieka" māksliniekiem, bet arī atstāja iespaidu uz visu abstrakcionisma mākslas attīstību. Par iedvesmas avotiem krāsu teorijā kalpoja, piemēram, Gēte, Filipa Runges romantiskā krāsu teorija, jūgendstils un Rūdolfa Šteinera teozofija – tā izteicies pats Kandinskis. Glezna "Zils zirgs I" ilustrē Marka krāsu teorijas principus: "Zilā krāsa ir vīrišķība, smeldzīga un garīga. Dzeltenā krāsa ir sievišķība, maiga, apzinīga un jautra. Sarkanā ir matērija, brutāla un smaga, un vienmēr apzīmē krāsu, kurai ir jātiek pārvarētai."[3]
Zirgs ir Franca Marka iemīļotākais motīvs gleznās un atbilst absolūtajam dzīves simbolam, spējot savienot pagātni ar nākotni, debesis ar zemi. Dzīvnieks iemieso spēku un dinamiku. Stāvot uz realitātes pamatnes, tas tiecas pretī debess sfērai. Zilās krāsas atspoguļo augstu intelektu, brīvību un mūžību.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Franz Marc: Das blaue Pferd». http://www.grin.com/de/.
- ↑ «Franz Marc: Picture "Blue Horse I" (1911)». http://www.arsmundi.com/. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. maijā. Skatīts: 2016. gada 12. maijā.
- ↑ «Das Blaue Pferd I». https://www.deutschland.de/. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 12. maijā.
- ↑ «Wieso das Blaue Pferd?». http://www.br.de/. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 12. maijā.