Zaiga Jansone

PSRS pārstāvoša latviešu tenisiste
(Pāradresēts no Zaiga Jansone-Ivanova)

Zaiga Jansone-Ivanova (dzimusi 1951. gada 24. janvārī) ir profesionālo karjeru beigusi latviešu tenisiste un trenere, PSRS starptautiskās klases sporta meistare. Pieckārtējā PSRS čempione, četrkārtējā Eiropas amatieru čempione un 1973. gada Universiādes čempione sieviešu dubultspēlēs, jaukto dubultspēļu uzvarētāja 1968. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa paraugsacensību turnīrā.

Zaiga Jansone
Personas dati
Sporta veids Teniss
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Dzimšanas datums 1951. gada 24. janvārī (73 gadi)
Dzimšanas vieta Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Spēlē ar labo roku
Vienspēles
Grand Slam vienspēļu rezultāti
Francijas atklātais čempionāts 2R (1969)
Vimbldonas čempionāts 4R (1971)
Dubultspēles
Grand Slam dubultspēļu rezultāti
Francijas atklātais čempionāts 2R (1969)
Vimbldonas čempionāts 2R (1969, 1971)
Jauktās dubultspēles
Grand Slam dubulspēļu rezultāti
Vimbldonas čempionāts 4R (1969)

Infokaste atjaunota 2020. gada 4. martā.

 
Medaļas
Sieviešu teniss
Pārstāvot: Karogs: Padomju Savienība PSRS
Universiādes
Zelts Maskava 1973 Sieviešu dubultspēle

Biogrāfija labot šo sadaļu

Zaiga Jansone dzimusi 1951. gadā Rīgā. Spēlējot tenisu, pārstāvējusi sporta klubu "Daugava", CSKA (Maskava) un ASK (Rīga). Viņas pirmais treneris bija tēvs Jānis, vēlāk ar viņu strādāja treneri Sergejs Andrejevs un Semjons Belics-Geimans.

Tenisā lielākos panākumus Zaiga ieguva 1960. gadu beigās un 70. gadu sākumā. Jau 1968. gada vasaras olimpisko spēļu izstādes turnīrā Mehiko 17 gadus vecā Jansone jauktajās dubultspēlēs pārī ar Vladimiru Korotkovu ieguva zelta medaļu, finālā pieveicot pāri, kurā spēlēja vācietis Ingo Budings un amerikāniete Džeina Bartkoviča.[1] Papildinājums šai uzvarai bija bronzas medaļa sieviešu dubultspēlē: izstādes turnīrā Jansone un viņas partnere meksikāniete Sesilija Rosado ceturtdaļfinālā bija bez sāncensēm, pusfinālā nospēlēja tikai vienu maču, zaudējot nākamajām čempionēm Rosai Darmonai un Džūlijai Heldmenai,[1] bet kā pusfinālistes saņēma bronzas medaļas.

No 1969. līdz 1973. gadam Jansone, spēlējot pārī ar vadošo padomju tenisisti Olgu Morozovu, piecas reizes kļuva par PSRS čempioni sieviešu dubultspēlēs. 1970. gadā viņas tikās PSRS čempionāta vienspēļu finālā un Jansone zaudēja ar rezultātu 4-6, 3-6.[2] Šajā periodā četras reizes Jansone un Morozova uzvarēja Eiropas amatieru čempionāta sieviešu dubultspēļu turnīrā, bet 1973. gadā ieguva Maskavas universiādes zelta medaļas. Atklātās ēras turnīros, kur amatieri un profesionāļi uzstājās kopā, Jansones labākais individuālais panākums bija iekļūšana 1971. gada Vimbldonas turnīra ceturtajā kārtā. Tajā pašā gadā viņa kopā ar Morozovu iekļuva savas karjeras vienīgajā atklāto turnīru tenisa dubultspēļu finālā — Kentas atklātajā čempionātā (Kent Open), kur zaudēja pieredzējušajām laukuma saimniecēm māsām Trumenām. Jauktajās dubultspēlēs Jansones labākais rezultāts Grand Slam turnīros bija iekļūšana ceturtajā kārtā — tas notika Vimbldonā 1969. gadā, kur viņas partneris bija Sergejs Ļihačovs.

Karjeras pēdējos gados Zaiga, kura apprecējās ar citu Latvijas tenisistu Eināru Ivanovu, sacensībās piedalījās ar pēc laulības pieņemto dubultvārdu. 1981. gadā viņa absolvēja Latvijas Valsts universitāti, iegūstot žurnālistes profesiju, bet pēc tam sev izvēlējās trenera karjeru. Viņa mācīja Jūrmalas sporta skolā, bet 1993. gadā šajā pilsētā atvēra Zaigas Jansones-Ivanovas tenisa skolu.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Tennis at the 1968 Ciudad de Mexico Summer Games» (angļu). Sport-Olympic. 2016. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2020-03-04.[novecojusi saite]
  2. Чемпионаты СССР летние личные Arhivēts 2012. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. в Энциклопедии «Российский теннис» (krieviski)

Ārējās saites labot šo sadaļu