Wingolf
Wingolf („Wingolfsbund“) ir jumta organizācija kristīgām, konfesionālām, krāsas nēsājošām studentu apvienībām. Tā tika dibināta Tīringenē (Vācija) 1844. gadā, padarot to par vecāko korporācijuo apvienību. Tā tiek uzskatīta arī par vienu no pirmajām starpkonfesionālajām ekumeniskajām kopienām. Wingolfsbund ir biedri galvenokārt Vācijā, bet arī Austrijā un Igaunijā (Arminia Dorpatensis). Wingolfsbunds sevi uzskata par vīriešu apvienību.
Šis raksts ir slikti iztulkots. Iespējams, tulkojums ģenerēts ar tulkošanas programmatūru, vai arī tulks slikti pārvalda vienu no valodām. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Priekšvēsture
labot šo sadaļuWingolf asociācijas moto ir Δι ’ἑνὸς πάντα -„ Di henòs pánta ”(grieķu valodā visi (Jēzus) visi — Filipiešiem 4:13). Vingolfa principi ir kristīgā reliģija, dzīves līguma princips un korporatīvā forma. Vingolfs vienmēr ir noraidījis dueļus un menzūras. Šī ir pirmā korporāciju apvienība, kurai ir šāda attieksme. Wingolfsbunda un tās apvienības uzskata sevi par politiski un konfesionāli neatkarīgām.
Krāsas
labot šo sadaļuWingolf krāsas ir melnas, baltas un zeltas. Tas atgriežas pie imperatora barona Heinriha Frīdriha Karla vom und zum Šteina, kurš šīs krāsas ieteica kā topošās Vācijas nacionālās krāsas 1814. gadā. Droši vien viņa draugs Ernsts Morics Ārndts ieteica šo trīskrāsu Bonnas Vingolfam, kas ir vecākā apvienība Wingolfsbundā, tā ka pēdējās krāsas pirmoreiz pielietoja 1845. gadā. Vingolfs no ārpuses norobežojās no revolucionārākā vācu brālības meln-sarkanā zelta. Mūsdienās šīs krāsas valkā apmēram divas trešdaļas Wingolf asociāciju. Īpaša ir Arminia Dorpatensis, kuras krāsas ir melnas, baltas un zelta. Citas Wingolf asociācijas parasti atšķiras vēsturisku vai lokālu iemeslu dēļ.
Ģerbonī uz melnas un baltas zemes redzams zeltīts krusts (Jeruzalemes krusta vienkāršojums), kas sadalīts pa diagonāli pa labi.
Visi Wingolf asociācijas dalībnieki nēsā tā saukto federālo piespraudi. Federālās tapas galā ir mazs gredzens, un to nēsā uz kreisā atloka.
Wingolf federālā dziesma ir „Es steht auf festem Grunde“ („Tas stāv uz cietas virsmas“).
Vartburgas festivāls
labot šo sadaļuVingolfa asociācijas ir tikušās ik pēc diviem gadiem nedēļā pēc Vasarsvētkiem kopš 1850. gada un kopš 1951. gada Wingolf Wartburg festivāla augšāmcelšanās dienā. Kopš 1991. gada tas atkārtojas Eizenahā, daļēji Vartburgā, kur dzīvoja svētā Elizabete no Tīringenes un Mārtiņš Luters tulkoja Bībeli. Tas ir jānošķir no Vācijas brālības festivāla, kas notiek arī pie Wingolf federālajiem svētkiem Eizenahā.
Slaveni dalībnieki
labot šo sadaļu- Pauls Tillihs (1886. gada 20. augustā—1965. gada 22. oktobrī) bija vācu/amerikāņu teologs un kristīgā eksistenciālisma filozofs
- Lauri Husars (dzimis 1973. gada 4. septembrī) ir igauņu žurnālists
Izmantotā literatūra
labot šo sadaļu- Hans Waitz: Geschichte des Wingolfbundes aus den Quellen mitgeteilt und dargestellt. Waitz, Darmstadt 1896, 2. Auflage 1904, 3. Auflage 1926.
- Hans Waitz (Hrsg.): Geschichte der Wingolfsverbindungen. Waitz, Darmstadt 1913.
- Otto Imgart: Der Wingolfsbund in Vergangenheit und Gegenwart. In: Das Akademische Deutschland. Bd. 2: Die deutschen Hochschulen und ihre akademischen Bürger. Berlin 1931.
- Hugo Menze, Hans-Martin Tiebel: Geschichte des Wingolfs 1917—1970. Lahr 1971.
- Verband Alter Wingolfiten (Hrsg.): Geschichte des Wingolfs 1830—1994. 5. Auflage. Detmold 1998.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Wingolf |