Magmatiskie ieži
Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas. Tie ir vieni no trim galvenajiem iežu veidiem. Pārējie divi ir nogulumieži un metamorfie ieži. Magmatiskie ieži sīkāk dalās intruzīvajos iežos jeb dziļumiežos un efuzīvajos iežos jeb vulkāniskajos iežos. Intruzīvie ieži veidojas, magmai tuvojoties Zemes virsmai, atdziestot un kristalizējoties. Savukārt efuzīvie ieži veidojas no magmas, kas lavas veidā izplūst uz Zemes virsmas. Intruzīvie ieži ir tādi ieži kā peridotīts, gabro, diorīts, granodiorīts un granīts, bet efuzīvie ieži ir komatīts, bazalts, andrezīts, dacīts un riolīts.
Zemes dzīlēs radušies magmatiskie ieži parasti ir smagi, ar viegli saskatāmiem kristāliem (granīts, magnetīts), bet tie, kuri veidojušies pēc izplūšanas virszemē ir poraini un viegli (bazalts, pumeks) vai stikloti sakusuši (obsidiāns).[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 83. lpp. ISBN 9984-22-115-6.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Magmatiskie ieži.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |