Viskozitātes indekss (VI) ir empīrisks skaitlis, ko lieto kā rādītāju viskozitātes - temperatūras raksturojumam. Jo augstāks ir hidrauliskās eļļas indekss, jo mazākas ir viskozitātes izmaiņas un lielāks ir temperatūras diapazons, kurā šo hidraulisko eļļu var lietot. To aprēķina saskaņā ar standartu DIN ISO 2909.[1]

Viskozitātes indeksa pielietojums

labot šo sadaļu

Lietojot hidrauliskos šķidrumus, ir svarīgi ņemt vērā viskozitātes – temperatūras raksturojumu, jo hidrauliskā šķidruma viskozitāte mainās, izmainoties temperatūrai.

Minerāleļļas ar augstu viskozitātes indeksu sauc arī par vissezonu eļļām. Tās var lietot jebkurā vietā, kur ir ļoti mainīgas ekspluatācijas temperatūras, kā piemēram, pašgājēju mašīnu hidrosistēmās.

Eļļas ar zemu viskozitātes indeksu iedala:

Standarts apraksta divas procedūras, lai aprēķinātu viskozitātes indeksu (VI) naftas produktiem un saistītiem materiāliem, piemēram, minerāleļļai. Apskatāmā parauga kinemātiskā viskozitāte pie 40 °C un 100 °C tiek noteikta eksperimentāli saskaņā ar ISO 3104, un viskozitātes indekss tiek aprēķināts no iegūtajiem datiem. Šis standarts neattiecas uz naftas produktiem, kuru kinemātiskā viskozitāte ir zemāka par 2.0 mm2/s (cSt) pie 100 °C.[3]

Procedūra A ir piemērojama naftas produktiem, kuru viskozitātes indekss ir mazāks vai vienāds ar 100.

  1. Ja kinemātiskā viskozitāte pie 100 °C ir no 2 līdz 70 mm2/s (cSt), viskozitātes indeksa aprēķināšanai L un H vērtības nosaka standarts[4], kur: L ir kinemātiskā viskozitāte pie 40 °C, izteikta kvadrātmilimetros sekundē, naftas produktam ar viskozitātes indeksu 0, kura kinemātiskā viskozitāte pie 100 °C ir vienāda ar apskatāmo paraugu; H ir kinemātiskā viskozitāte pie 40 °C, izteikta kvadrātmilimetros sekundē, naftas produktam ar viskozitātes indeksu 100, kura kinemātiskā viskozitāte pie 100 °C ir vienāda ar apskatāmo paraugu.
  2. Ja kinemātiskā viskozitāte pie 100 °C ir virs 70 mm2/s (cSt), tiek izmantoti šādi vienādojumi:

 

 

kur Y – apskatāmā parauga kinemātiskā viskozitāte pie 100 °C, izteikta kvadrātmilimetros sekundē.

Viskozitātes indeksa (VI) aprēķināšanai izmanto šādu vienādojumu:
 
kur U – apskatāmā parauga kinemātiskā viskozitāte pie 40 °C, izteikta kvadrātmilimetros sekundē.[3]

Procedūra B ir piemērojama naftas produktiem, kuru viskozitātes indekss ir lielāks vai vienāds ar 100.

  1. Ja kinemātiskā viskozitāte pie 100 °C ir no 2 līdz 70 mm2/s (cSt), viskozitātes indeksa aprēķināšanai H vērtību nosaka standarts.[4]
  2. Ja kinemātiskā viskozitāte pie 100 °C ir virs 70 mm2/s (cSt), tiek izmantots vienādojums:

 

kur Y – apskatāmā parauga kinemātiskā viskozitāte pie 100 °C, izteikta kvadrātmilimetros sekundē.

Viskozitātes indeksa (VI) aprēķināšanai izmanto šādu vienādojumu:
 

kur:
 
vai
 
kur U – apskatāmā parauga kinemātiskā viskozitāte pie 40 °C, izteikta kvadrātmilimetros sekundē.[4]

  1. D. Merkle, B. Štraiders, M. Toms. Hidraulika : pamatlīmenis. Rīga : Festo, 2000. 77. lpp
  2. D. Merkle, B. Štraiders, M. Toms. Hidraulika : pamatlīmenis. Rīga : Festo, 2000. 78. lpp
  3. 3,0 3,1 [1][novecojusi saite] "Petroleum products – Calculation of viscosity index from kinematic viscosity"
  4. 4,0 4,1 4,2 [2] Arhivēts 2018. gada 24. oktobrī, Wayback Machine vietnē. "Standard Practice for Calculating Viscosity Index from Kinematic Viscosity at 40 and 100°C"