Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Sacensībās startēja 2 komandas (katrā pa 6 sportistiem). Abas komandas tika uzskatītas par Jauktajām komandām, jo tās veidoja dažādu valstu pārstāvji. Sacensības tika aizvadītas 1900. gada 16. jūlijā Kruakatelānā, Buloņas meža teritorijā Parīzē.[1] Šajās sacensībās zelta medaļu ieguva Jauktā komanda (Francija / Kolumbija), bet sudrabs tika piešķirts otrai Jauktajai komandai (Zviedrija / Dānija).[2]

Virves vilkšana
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Olympic rings.svg Tug of war pictogram.svg
Norises vietaKruakatelāns, Buloņas mežs
Norises laiks1900. gada 16. jūlijs
Disciplīnu skaits1
Dalībnieki12 (visi vīrieši) no 3 valstīm
Komandas2
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Jauktā komanda
Sudraba medaļa   Jauktā komanda
 1904 Sentluisa»

IevadsLabot

Šī bija pirmās olimpiskās spēles, kurās virves vilkšana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā.[3] Olimpiskajās spēlēs virves vilkšanas sacensībām tika pieteiktas divas komandas. Francijas komanda Racing Club de France un ASV komanda, kuras sastāvā bija seši sportisti, kuri spēļu laikā piedalījās dažādos citos sporta veidos. Taču ASV komanda izstājās no sacensībām, jo virves vilkšanas sacensības notika vienlaikus ar vesera mešanas sacensībām, kurā startēja trīs no sešiem ASV komandas pārstāvjiem. Organizatori ar novēlotu pieteikumu pieņēma Skandināvijas komandu, kuru veidoja trīs Dānijas un trīs Zviedrijas sportisti. Skandināvu komandu galvenokārt arī veidoja sportisti, kuri startēja citos sporta veidos un dāņu žurnālists Edgars Obje, kurš tika pieaicināts komandai pēdējā brīdī.

Sacensību formātsLabot

Virves vilkšanas sacensības tika aizvadītas līdz divām uzvarām. Jauktā Skandināvijas komanda uzvarēja abos pirmajos divos vilcienos, izmantojot sev lielāku svaru, īpaši Sēderstrēma un Vinklera svaru. Zviedru laikraksts Ny Tidning för Idrott ziņoja, ka Francijas komanda "izrādīja izmisīgu pretestību", taču nespēja tikt galā ar pretiniekiem. Ir avoti, kas ziņo, ka Skandināvijas komanda uzvarēja ar 2:1, bet vairākums to atzīmē kā uzvaru ar 2:0.

Medaļu ieguvējiLabot

MedaļniekiLabot

 
Skats no virves vilkšanas sacensībām
Zelts Rezultāts Sudrabs
  Jauktā komanda
  Edgars Obje (Dānija)
  Eižens Šmits (Dānija)
  Čārlzs Vinklers (Dānija)
  Augusts Nilsons (Zviedrija)
  Gustavs Sēderstrēms (Zviedrija)
  Kārlis Štāfs (Zviedrija)
2 — 0   Jauktā komanda
  Remons Basē (Francija)
  Šarls Gonduāns (Francija)
  Žans Kollā (Francija)
  Žozefs Rofo (Francija)
  Emīls Sarāds (Francija)
  Fransisko Enrikess de Subirija (Kolumbija)

Medaļu sadalījums starp valstīmLabot

  •      — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1   Jauktā komanda 1 1 1
Kopā (1 valstis): 1 1 2

Pārstāvētās valstis un sportistiLabot

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs virves vilkšanas sacensībās startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Visi sportisti startēja kā Jauktā komanda, jo komandas pēc mūsdienu sistēmas, veidoja dažādu valstu pārstāvji.

Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.

Komandu sastāviLabot

Jaukto komandu veidoja Racing Club de France, kuras sastāvā bija 3 spēlētāji, kuri vēlāk, 14. un 28. oktobrī, Francijai izcīnīja olimpisko zelta medaļu regbijā. Šie trīs sportisti bija Žans Kollā, Šarls Gonduāns un Emīls Sarāds, lai gan bieži tiek nepareizi ziņot, ka Haiti dzimušais regbija spēlētājs Konstantīns Enrikess, arī bija virves vilkšanas komandā. Taču tas ir kļūdains identitātes gadījums ar līdzīgu vārdu — Kolumbijā dzimušo Fransisko Enrikesu de Subiriju.[4] Pārējie divi Francijas komandas dalībnieki bija Remons Basē un Žozefs Rofo.

Apvienotajā komandā startēja arī apvienotā Skandināvijas komanda, kuru veidoja trīs Zviedrijas un trīs Dānijas sportisti. Zviedrijas pārstāvji bija Augusts Nilsons, kurš piedalījās arī kārtslēkšanā un lodes grūšanā[5], Gustavs Sēderstrēms, kurš sacentās lodes grūšanā un diska mešanā[6] un Kārlis Štāfs, kurš startēja kārtslēkšanā, trīssoļlēkšanā, trīssoļlēkšanā no vietas un vesera mešanā[7]. Tikai viens no trim dāņu virves vilkšanas komandas pārstāvjiem startēja arī kādā citā disciplīnā. Čārlzs Vinklers startēja lodes grūšanā un diska mešanā.[8] Dānis Edgars Obje olimpiskajās spēlēs piedalījās kā laikraksta Politiken žurnālists tika iekļauts virves vilkšanas komandā, jo viens no sākotnējiem dalībniekiem bija savainota.[9][10] Sestais komandas dalībnieks bija Eižens Šmits, kurš 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās startēja 100 metru sprinta distancē un 200 metru šaušana ar militāro šauteni.[11]

AtsaucesLabot

  1. «Tug-Of-War at the 1900 Paris Summer Games: Men's Tug-Of-War». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. novembris. Skatīts: 2020. gada 22. novembris.
  2. «Paris 1900 Tug of War». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 22. novembris.
  3. «Olympics History». The Tug of War Association. Skatīts: 2020. gada 23. novembris.
  4. «Rugby-ul revine la jo (I): Primul campion de culoare din istorie a fost component al echipei de rugby a frantei». Rumānijas regbija federācija (Romanian Rugby Federation). 2016. gada 4. marts. Skatīts: 2017. gada 30. augusts.
  5. «August Nilsson». SR/Olympics. Sports Reference LLC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 30. augusts.
  6. «Gustaf Söderström». SR/Olympics. Sports Reference LLC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 30. augusts.
  7. «Karl Gustaf Staaf». SR/Olympics. Sports Reference LLC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 30. augusts.
  8. «Charles Winckler». SR/Olympics. Sports Reference LLC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 30. augusts.
  9. Henry Braad Jacobsen. «Tovtrækning er i spil til et olympisk comeback» [Tug of war is in play for an Olympic comeback]. Politiken, 2015. gada 16. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 30. augusts.
  10. «Edgar Aabye». SR/Olympics. Sports Reference LLC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 30. augusts.
  11. «Eugen Schmidt». SR/Olympics. Sports Reference LLC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 30. augusts.

Ārējās saitesLabot