Virsmas viļņainums ir tādu virsmas nelīdzenumu kopa, kuri periodiski atkārtojas un kuru solis nepārsniedz bāzes garumu. Tas ir stāvoklis starp raupjumu un formas novirzēm. Viļņu forma ir atkarīga no tā, kas izraisījis virsmas viļņainumu, visbiežāk tas ir sinusoidāls, radies sistēmas darbmašīna—detaļa—instruments vibrāciju dēļ.

Viļņainumu no raupjuma un formas novirzēm atšķir pēc soļa Sw attiecības pret negluduma augstumu Wz. Viļņainumam atbilst .

Viļņainuma parametri labot šo sadaļu

Viļņainuma atskaitei izmanto viduslīniju mW.

  • Viļņainuma augstums Wz (mikrometros) ir vidējā aritmētiskā vērtība no piecām Wi vērtībām mērāmā iecirkņa garumā LW, kas nav mazāks par pieciem lielākajiem viļņainuma soļiem SW. Šī parametra vērtību izvēlas no rindas 0,1; 0,2; 0,4; 0,8; 1,6; 3,2; 6,3; 12,5; 25; 50; 100; 200.
  • Viļņainuma lielākais augstums Wmax (μm) ir augstums starp izmērītā profila augstāko un zemāko punktu jebkurā mērījuma garumā viena pilna viļņa robežās.
  • Viļņainuma vidējais solis Sw (milimetros) ir to viduslīnijas nogriežņu SWi, kurus norobežo to krustpunkti ar viļņainuma blakusesošiem iecirkņiem, garuma vidējā aritmētiskā vērtība.