Vinterala
Vinterala bija smilšakmens ala, kas atradās Vintergravā, Cēsīs.[1] Vinterala bija otra lielākā ala Latvijā tilpuma ziņā (lielākā ir Gūtmaņa ala).[2] Nobrukumi alā sākās jau ap 1974. gadu, ala ievērojami iebruka 1984. gadā, kad tajā varēja ielīst tikai četrrāpus, bet 1990. gadā tās ieeja aizbruka pilnībā.[1] Pirms aizbrukšanas tās garums bija 40,5 m,[1] platums bija līdz 5 m, griestu augstums — līdz 4,4 m un kopējais alas tilpums bija 325 m.3[2] Ala daļēji veidota mākslīgi — to izraka balto smilšu ieguvei.[2][3] Tiek uzskatīts, ka daļa pazemes eju vēl ir saglabājušās.[1] Šīs alas, tāpat kā apkārt esošās Vintergravas un tai cauri tekošās Vinterupītes nosaukums radies no muižnieka Vintera vārda, kam piederēja alai apkārt esošā zeme. Senās enciklopēdijās Vinterala kļūdaini minēta kā lielākā un dziļākā ala visā Latvijā, lai gan tās garums nesasniedz pat 50 metrus.[4]
| Vinterala | |
|---|---|
  Vinterala | |
| Atrašanās vieta |
 Cēsis, Latvija |
| Koordinātas | 57°18′24″N 25°15′22″E / 57.30667°N 25.25611°EKoordinātas: 57°18′24″N 25°15′22″E / 57.30667°N 25.25611°E |
| Dziļums | 40,5 m |
| Platums | 5 m |
| Augstums | 4,4 m |
| Apdraudējumi | Aizbrukusi |
| Piekļuve | Neiespējama |
| Iezīmes | Mākslīga |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Indulis Krauze. «Vinterala (sabrukusi)». alas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2018. gada 31. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Guntis Eniņš. Alas Latvijā. Zvaigzne ABC. 70. lpp. ISBN 9984-36-111-X.
- ↑ «Latvijas zudušie dabas pieminekļi: Vinterala». dabasretumi.lv. Dabas retumu krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2018. gada 31. janvārī.
- ↑ «Nozīmīgākie objekti Gaujas ielā Cēsīs». letonika.lv. Tilde. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2018. gada 31. janvārī.