Kārlis Viljams

(Pāradresēts no Viljams)

Kārlis Viljams (1779—1847) bija pirmais latvietis, kas studējis atjaunotajā Tērbatas Universitātē.[1]

Kārlis Viljams
Personīgā informācija
Dzimis 1779. gadā
"Pilēnieši", Lugaži
Miris 1847. gadā
Augstskola Tērbatas Universitāte

Dzimis "Pilēniešos" (Lugažos) dzimtļaužu ģimenē,[1] tēvs Viļums bija Lugažu muižas atslēdznieks.[2] K. Viljams par uzvārdu pieņēmis tēva vārdu. Pēc tēva nāves kļuva par saimnieku, papildus atslēdznieka amatā izmācījis arī abus jaunākos brāļus. Nācis no latviskas vides un vācu valodu apguvis lasīdams bībeli latviešu un vācu valodā. Ar laiku iegādājis ar vien vairāk grāmatu un pievērsies matemātikai.

Tērbatas Universitātes iestājpārbaudījumos, K. Viljama pašmācībā apgūtās zināšanas atzītas par atbilstošām augstskolas kursa uzsākšanas līmenim. Viņam piešķirta stipendija.[3] 1803. gadā barons Vrangelis, pirms došanās uz universitāti[3] viņam dāvāja brīvlaišanu.[1] 1805. gadā studiju biedri izvirzīja K. Viljamu kopā ar universitātes rektoru Georgu Frīdrihu Parrotu simboliski iemūrēt pirmos ķieģeļus Tērbatas Universitātes galvenās ēkas pamatos[3]. 1809. gadā absolvējis Tērbatas Universitāti. Studēja matemātiku.[4] Pēc tam Ukrainā bijis tehniķis un muižas pārvaldnieks[3], Rokkolā vadījis spoguļu fabriku.[1]

Bijis starp ziedotājiem (parakstītājiem) Neredzīgā Indriķa "Tā neredzīgā Indriķa dziesmas" izdevumam[3].

K. Viljama brālis Pēteris Viljams (1789—1859) studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē. Kalpojis par mācītāju Minskā, pēc tam Viļņas iecirkņa prāvests.[3]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Kārlis Viljams». valka.lv. Skatīts: 2015. gada 17. decembrī.
  2. «Ķīmija Latvijā 19. gs. pirmajā pusē». kimijas-sk.lv. Skatīts: 2015. gada 17. decembrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Zigrīda Frīde. Ienest sveci istabā : latviešu literatūras veidošanās aspekti 19. gadsimta pirmajā pusē. Rīga : Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011. 80–82.. lpp. ISBN 978-9934-8209-2-2. OCLC 773679791.
  4. Jānis Stradiņš. «Tērbatas universitāte Latvijas zinātnes un kultūras kontekstā». lettonia.lv. Skatīts: 2015. gada 17. decembrī.