Vilis Ģēbels, arī Vilis Gēbelis (1903—1941), bija Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) darbinieks no 1924. gada, Tosmares Kara ostas darbnīcu strādnieks Liepājā. Tautas Saeimas deputāts (1940).

Vilis Ģēbels
Tautas Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1903. gada 18. augustā
Liepāja, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gadā
Dzīvesbiedrs(-e) Anna Āboliņa (Ģebele)

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1903. gada 18. augustā fabrikas strādnieka Dāvida Ģebeļa ģimenē. 13 gadu vecumā sāka strādāt par dzelzgriezēja amata mācekli Liepājas dzelzceļa darbnīcās, vēlāk par lokomotīves vadītāja palīgu. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada vasarā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, piedalījies cīņās pret Bermonta armiju un sarkano partizānu apkarošanas akcijās, demobilizējās kaprāļa pakāpē 1922. gadā.[1] Tajā pašā gadā iestājās komunistiskās jaunatnes organizācijā.

1925. gadā viņu ievēlēja kreiso organizāciju - Latvijas sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības un Latvijas darba jaunatnes kultūras biedrības - Aizputes nodaļu valdēs. 1925. gadā arestēts, 1927. gadā notiesāts uz 5 gadiem spaidu darbos un tiesību atņemšanu, ievietots Rīgas Centrālcietumā.[2] No 1939. gada darbojās LKP Liepājas pilsētas un Lejaskurzemes apgabala pagrīdes organizāciju komitejās.[3]

Pēc Latvijas okupācijas bija LKP Centrālās komitejas propagandists, ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu (1940).[4]

Kritis 1941. gadā īsi pēc Vācijas uzbrukuma PSRS.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Mūsu Saeimas vēlēšanās». Komunists. 1940-07-14.
  2. A. Bušenieks. «Caur represiju žņaugiem». Komunists, 1968-10-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03.
  3. 3,0 3,1 F. Arnis. «Vilis Ģebelis». Komunists, 1987-04-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03.
  4. Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri.[novecojusi saite] Apgāds Gauja, 1982.