Vilamovice
Vilamovice (poļu: Wilamowice, vilamoviešu:Wymysoü) ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz austrumiem no Čehovices-Dzedzices.
| Vilamovice | ||
|---|---|---|
 Vilamovices centra apbūve | ||
| ||
  Vilamovice | ||
| Koordinātas: 49°55′05″N 19°09′42″E / 49.91806°N 19.16167°EKoordinātas: 49°55′05″N 19°09′42″E / 49.91806°N 19.16167°E | ||
| Valsts |
 Polija | |
| Vojevodiste | Silēzijas vojevodiste | |
| Apriņķis | Belsko apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1818 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 10,41 km2 | |
| Augstums | 206 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 3 164 | |
| • blīvums | 270,7/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://miasto.wilamowice.pl/ | |
 Vilamovice Vikikrātuvē | ||
Pilsētā līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta vietējā valoda - vilamoviešu valoda (pašnosaukums - Wymysiöeryś), kas pēc pētnieku domām ir centrālvācu dialekta forma ar nīderlandiešu, frīzu, poļu un lejasvācu valodu ietekmi. Pilsētā dzimušais dzejnieks Florians Besiks (Florian Biesik, 1849 - 1924/1931), kurš rakstīja vilamoviešu valodā, izveidoja šīs valodas literāro formu. Pēc Otrā pasaules kara komunistiskās varas iestādes aizliedza vilamoviešu valodas lietošanu. Kaut arī 1954. gadā aizliegums tika atcelts, mūsdienās šo valodu prot tikai apmēram 70 cilvēku, vairums no tiem vecāka gadagājuma.
Pilsētā dzimis viens no redzamākajiem baroka laika sārmatiešu dzejniekiem Jans Gaviņskis (Jan Gawiński, ap 1622 - ap 1684) un Ļvivas arhibīskaps, Ļvivas universitātes teoloģijas profesors, rektors un katoļu svētais Juzefs Bilčevskis (Józef Bilczewski, 1860 - 1923).
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilamovice |
 | Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/012414402094-0926996?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.