Vilčektāle
Austrijas Arktiskā pētniecības stacija (vācu: Österreichische Arktische beobachtungsstation) vai Vilčektāle (vācu: Wilczek-Thal — ‘Vilčeka ieleja’) ir bijusī Pirmā Starptautiskā polārā gada Austroungārijas polārstacija Jana Majena salā Atlantijas okeāna ziemeļos. Ekspedīciju finansēja un pārraudzīja grāfs Hanss Vilčeks (Hans Wilczek).[2]
| Vilčektāle | |
|---|---|
| Wilczek-Thal | |
_p56_JAN_MAYEN,_GESAMTANSICHT_DER_%C3%96STERREICHISCHE_FORSCHUNGSSTATION_(1883).jpg) | |
  Vilčektāle  Vilčektāle |
|
| Valsts piederība | .svg){kind=small} Austroungārija
|
| Koordinātas: | 70°59′48″N 8°28′07″W / 70.99667°N 8.46861°WKoordinātas: 70°59′48″N 8°28′07″W / 70.99667°N 8.46861°W |
| Novietojums | Jana Majena sala |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1882. g. |
| Slēgta | 1883. g. |
| Personāls vasarā | 14 |
| Personāls ziemā | 14 |
| Augstums v.j.l. | 10,7[1] m |
 Vilčektāle Vikikrātuvē
| |
Vēsture
labot šo sadaļuStacija tika ierīkota salas ziemeļrietumu piekrastē Marijas Mušas līča krastā Bērenberga pakājē. Ekspedīcija salā tika nogādāta 1882. gada 13. jūlijā ar tvaikoni Pola. Ekspedīcijas sastāvā bija 14 cilvēki, galvenokārt Austrijas kara flotes virsnieki un jūrnieki; tās vadītājs bija Egīls fon Volgemūts. Visi tās dalībnieki bija brīvprātīgie. Ekspedīcija tika pienācīgi aprīkota un nodrošināta ar proviantu diviem gadiem, tajā skaitā līdzekļiem pret cingu.[3]
Stacijas projekts tika izstrādāts speciāli piemērojot to salā valdošajiem klimatiskajiem apstākļiem — aukstumam, stiprai snigšanai un brāzmainam vējam. Pēc Vīnes inženiera Folknera projekta tika izgatavotas saliekamas ēkas smailas arkas formā, kas līdzinājās apgāztiem kuģu korpusiem. Atsevišķas ēkas savā starpā bija savienotas ar segtām pārejām. Astronomiskā observatorija un citu instrumentu ēkas, kā arī rezerves pārtikas un munīcijas noliktavas tika uzbūvētas atstatus. Ēkas pēc ekspedīcijas beigām netika nojauktas. Kad salu 1892. gadā apmeklēja franču-austriešu ekspedīcija Šarla Rabo vadībā, tā joprojām bija neskarta.
Stacijā tika veikti meteoroloģiskie, magnētiskie, astronomiskie un ziemeļblāzmas novērojumi starptautiskās programmas ietvaros, kā arī ģeodēziskie, hidrogrāfiskie un dabaszinātņu (zooloģijas, botānikas un mineraloģijas) pētījumi. Pētījumu programma tika īstenota no 1882. gada 1. augusta līdz 1883. gada 1. septembrim. Ekspedīcija pilnā sastāvā atgriezās mājās 1883. gada 26. oktobrī.
Otrā Starptautiskā polārā gada laikā (1932—1933) stacijā, daļa no kuras joprojām bija izmantojama, 14 mēnešus strādāja Austrijas ekspedīcija, kuras sastāvā bija Hanss Tolners, Rūdolfs Kaničeiders un Frics Kopfs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Meteorological Data from the First International Polar Year (1881-1884)
- ↑ Die Österreichische Arktische beobachtungsstation auf Jan Majen 1882-1883
- ↑ «Die österreichisch-ungarischen Arktis-Expeditionen 1871 - 1863 und das Internationale Polarjahr». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 1. maijā. Skatīts: 2022. gada 18. septembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilčektāle.- The First International Polar Year 1881-1884. Jan Mayen