Vikipēdija:Konferences/Wikimedia Summit 2019

2019. gada 29.—31. martā Berlīnē, Vācijā notika konference Wikimedia Summit 2019, kurā pulcējās Wikimedia kopienas aktīvisti un citi projektā iesaistītie.

Šīs konferences apmeklējumam es, Papuass, saņēmu organizatoru stipendiju un šī ir atskaite kopienai par tur piedzīvoto un uzzināto. Atskaitē iekļautas arī lietas, kas neattiecas uz konferences saturisko pusi, lai ļautu lasītājiem iepazīt arī konferences atmosfēru.

Konference iepriekš saucās Wikimedia Conference, bet šogad mainīja nosaukumu un galvenokārt koncentrējās uz Wikimedia 2030. gada stratēģijas tālāku izstrādi. Uz konferenci tika aicināti kustības filiāļu (nodaļas, lietotāju grupas) pārstāvji, bariņš Wikimedia darbinieku kā arī deviņu stratēģijas darba grupu dalībnieki.

Mani kā kandidātu izvēlēja kopienas balsojumā, ko šoreiz ietekmēja organizatoru vēlme redzēt cilvēkus, kam ir ko teikt par stratēģijas procesu. Citā gadījumā būtu atbalstījis kāda mazāk pieredzējuša kopienas pārstāvja dalību.

Ierašanās

Nokļūšana ar AirBaltic uz Berlīni ir ātra un vienkārša — pēc darba dienas Rīgā plkst. 19.00 jau esi omulīgajā Tēgeles lidostā. Pa ceļam satikts igaunis Ivo un var sākt atsvaidzināt angļu valodas prasmi un pārspriest aktualitātes. Igauņi ir gatavi pabalstīt arī mūsu aktivitātes, īpaši uz gada beigām, kad paši nav īstenojuši savus gada sākumā zīmētos plānus. Iespēja ir jāizmanto — turpināsim uzturēt sakarus.

Nonākam jau iepriekš iepazītajā viesnīcā pie bijušās Tempelhofas lidostas, kur tagad ir liels parks. Paspējam reģistrēties un tikt pie vakariņām. Satieku arī savu istabas biedru Jāko no Somijas, ar ko iepriekš dzīvoju jau pirms diviem gadiem. Nekādu sadarbību gan neesam izveidojuši.

Pirmā diena

No rīta izskrienu treniņu Tempelhofas parkā, pa ceļam gan nevienu nesatieku, bet viesnīcā pie brokastīm sarunās atklājas vēl kādi skrējēji. Brokastojot pie galda nejauši vari sastapt nesen iecelto WMF valdes locekli, kas specializējas finanšu auditā un sajūsminās par to, cik atvērtus un dažādus cilvēkus sastapusi šajā kopienā.

Saturiskā ziņā pirmā dienas daļa ir samērā tukša — tiek izklāstīta jaunākā informācija par to, kur nonācis stratēģijas process (visieinteresētākie brīvprātīgie iesaistīti deviņās tematiskās darba grupās), kā arī tas, ko mēģināsim sasniegt šajās trijās dienās.

Pēc tam devāmies uz netālu esošajām lielajām kāpnēm, lai uzņemtu tradicionālo grupas fotogrāfiju.

Pēc pārtraukuma ķērāmies pie darba. Katrs uzrakstījām kādu jautājumu, kas viņam ir aktuāls stratēģijas procesa sakarā un savstarpēji mainoties, atzīmējām, cik svarīgi ir citu uzdotie jautājumi. Mans jautājums, par to, kā nodrošināsim to, ka stratēģijas procesā ņem vērā arī mazo kopienu vajadzības, tika novērtēts nedaudz virs vidējā, bet WMF vadītājai Ketrīnai Māherei tikai uzdoti tikai trīs populārākie jautājumi. Varētu teikt, ka laiks patērēts ne pārāk lietderīgi, bet uzdevums pildīja arī komandas veidošanas funkciju.

Kādā no kafijas pauzēm nofotografējos jaunai portreta bildei — šādu aktivitāti organizatori rīkoja ar mērķi tās izmantot personīgu stāstu veidošanā, kas pierādījies kā labs veids komunikācijā ar sabiedrību; tam vajag labus vizuālos materiālus.

Dienas noslēgumā bija diskusija par kopienas pārstāvju ievēlēšanu valdi saistībā ar izmaiņām, kad pie balsstiesībām pirmoreiz tiks arī oficiāli atzītās dalībnieku grupas. Tiks ievēlēti divi jauni valdes locekļi, kas nomainīs divus, kam beidzies trīs gadu termiņš. Diskusijas mērķis bija vienošanās par to, kā šīs vēlēšanas ir jāorganizē, turklāt to izdarot līdz jūnija beigām, lai valdi varētu apstiprināt augustā, Wikimania laikā.

Vakariņas un tālākas diskusijas bija paredzētas Wikimedia Deutschland ofisā, kur notika arī vairākas tematiskas un reģionālas sanākšanas. Pats piedalījos Centrālās un Austrumeiropas sanāksmē, kur apspriedām CEE Spring, nākamo reģionālo konferenci Belgradā, iespējamos 2020. gada konferences rīkotājus, valdes vēlēšanas, gaidāmās sadarbības. Plašāk lasāms sanāksme protokolā.

Otrā diena

Arī otro dienu sāku ar skrējienu Tempelhofas parkā. Šīs konferences programma sākas relatīvi vēlu — plkst. 10.00.

Šajā dienā darba grupas aicināja interesentus uz diskusijām. Strādājām ar papīra materiāliem, būtībā varēja pat iztikt bez sava laptopa. Mani vairāk interesēja tikai dažas no deviņām tēmām.

Kopienas veselīguma darba grupa bija izvēlējušies intervēt dažādu kopienu pārstāvjus veins pret vienu. Veltīju gandrīz stundu laika, stāstot Sandrai no Nīderlandes par to, kas mūsu kopienā darbojas labi, kā arī par to, ks pieklibo, minot konkrētus piemērus. Uzskatu, ka tas bija vērtīgi ieguldīts laiks, palīdzot darba grupai saprast lietas, ko tā citādi neuzzinās.
Resursu sadales darba grupā bija citādāks formāts — nedaudz padiskutēju ar dalībniekiem par konkrētiem jautājumiem (uzrakstīti uz plakāta, pie kura stāv grupas pārstāvis), piemēram, tādu: Tā kā esam savā stratēģijā ierakstījuši mērķi, ka kļūsim par infrastruktūru brīvā satura idejām un ikviens varēs pievienoties, ar kādiem nosacījumiem mēs piešķirsim līdzekļus šiem cilvēkiem (piemēram, OpenStreetMap, Quora, WikiHow, ...).
Kapacitātes veidošanas grupas formāts bija līdzīgs resursu sadales grupai, bet vairāk notiks diskusija lielā aplī. Šeit pievienojos tad, kad jau tika apspriesti ļoti niansēti jautājumi, tāpēc, šķiet, ka lielu ieguldījumu nedevu.

Programmas noslēgumā dalījāmies grupās, reflektējot par atsevišķiem jautājumiem.

Vakara noslēgumā līdz vēlai naktij sekoja ballīte ar dejām un pļāpāšanu.

Trešā diena

Ballītes un vasaras laika pārgriešanas dēļ programma sākās vēlāk, plkst 11.00.

Darba grupās neiesaistītajiem bija nolemts dot atelpu, uzrīkojot minikonferenci ar Open space paņēmienu (gluži kā Stokholmas sanāksmē). Iesaistījos divās grupās, sākumā ar poli Vojcehu un amerikānieti Melisu diskutējot par to, kā būtu daļu no lietām kopienā sākt no sākuma un ko mainīt. Apskatījām to, kāpēc esam tik nošķirti no WikiHow, Quora, OpenStreetMap kopienām, jautājumu, vai enciklopēdija teksta formātā būs aktuāli nākotnē un vairākas citas nianses. Otrajā grupā lielākā bariņā diskutējām par mākslīgā intelekta piedāvātajām iespējām, apspriežot attēlu atpazīšanas tehnoloģijas un citus interesantus aspektus. Jāsaka, ka šī atslodze bija visai noderīga.

Pēc tam sekoja sesija par nākamajiem soļiem stratēģijas procesā (kas notiks līdz Wikimania augustā), kā arī noslēguma daļa.

Pēc noslēguma pievienojos ap 30 dalībieku lielajai ekskursijai pa Berlīni, ko vadīja vietējais vikipēdists Martins. Informatīvi, lai arī pie apgalvojuma, ka Berlīnes televīzijas tornis ir augstākais Eiropas savienībā, smalkjūtīgi paklusēju. Apskatījām ievērojamākos centrālās Berlīnes daļas objektus, pārvietojoties ar kājām un sabiedrisko transportu. Būs pāris raksti par tiem jāuzraksta. Līdz ekskursijas beigām grupa samazinājās un karijas desiņu ar glaži alus par bargu naudu baudīja vien deviņi cilvēki.

Ap desmitiem vakarā atgriežoties viesnīcā, tās foajē bija sastopami vēl daudzi konferences dalībnieki, tāpēc sarunas turpinājās.

Berlīnē paliku vēl pāris dienas (par viesnīcu maksājot pats).

Kur virzās stratēģijas process?

Ir jūtams, ka daļai kopienu stratēģijas process ir radījis nogurumu, īpaši tām, kas ir mazāk formāli organizētas, tomēr konferencē esošajiem cilvēkiem bija daudz ko teikt.

Pašlaik pie proces strādā deviņas tematiskas darba grupas, kuras veido aktīvākie brīvprātīgie, kā arī koordinatori, kuri ir algoti darbinieki. Varēja manīt, ka darba grupas to ņem nopietni un tam būs rezultāts. Šībrīža rezultāts ir dokumenti, kuros katrā tēmā ir:

definēta darba grupas sfēra;
fiksēta esošā situācija;
pamatots, kāpēc šī sfēra jāapskata;
noskaidroti sfēras pamatjautājumi;
uzdoti jautājumi, kam darba grupa grib atbildes no ārpuses;
noskaidrotas lietas, kur nepieciešama palīdzība no ārpuses;
dažādas papildu lietas.

Pārlasot šo dokumentāciju pozitīvi šķiet, ka esam ķērušie pie jau ļoti praktiskām un detalizētām lietām. Tā kā darba grupas turpinās strādāt līdz pat Wikimania, šis ir īstais brīdis, lai uzdotu savus jautājumus.

No katras kopienas tiek aicinātas personas, kas vēlas kļūt par tiltu starp darba grupām un kopienu. Mūsu kopienai šādas personas nav un arī es no šī piedāvājuma esmu atteicies, jo esmu uzņēmies jau pietiekami daudz citus pienākumus.