Vikipēdija:Freedom of Panorama iniciatīva

Šī ir publiska smilškaste, kurā izveidot iniciatīvu iesniegšanai sabiedrības līdzdalības platformā manabalss.lv. Doma sekojoša - tur kur rakstīts "priekšlikumi", katrs raksta savu ideju un tad izvēlamies labāko, zem pārējiem apakšvirsrakstiem teksts, ko saceram kopīgi. Tur kur paskaidrojumi ir kursīvā, tas vienkārši ir tamdēļ, lai nesaplūstu ar pārējo tekstu (nav kursīva - nav jābūt tekstam pirms nākamā virsraksta)

Iniciatīvas nosaukums

Šim vajadzētu būt virsrakstam ko publicē manabalss.lv, tāpēc vajadzētu vienkārši saprotamu problēmas izklāstu, kas piesaista uzmanību t.i. uzsaukums par ko jāparakstās.

Priekšlikumi

Par brīvu publisko vidi
Par brīvību publiskā vidē
Par publiskā vidē brīvību ierobežojošu likumu maiņu
Brīvā Latvijā — brīvu panorāmu!
Par panorāmas brīvību Latvijā
Par tiesībām brīvi izmantot paša fotografēto un filmēto

Bilde

Ilustrācija iniciatīvai

Priekšlikumi

Kopienas portālā tika piedāvāts izcenzēt Brīvības pieminekļa attēlu
Karte, kas parāda, ka lielā daļā Eiropas Freedom of Panorama pastāv
- variants - zaļā valstis, kura atļauts, sarkanā - kur ne
Izcenzēt panorāmkisku attēlu
- piemēram vanšu tilts

Komentāri

Piekrītu izmantot Brīvības pieminekli vai kādu citu, līdzīgu simbolu, jo tas pievērš vienkārša cilvēka uzmanību. Karte būtu pārāk bezpersoniski. Turklāt tā kā attēla formāts ir kvadrāts, tad piemēram Rīgas Doms ietilptu glītāk, tomēr Brīvības piemineklim ir lielāks spēks. --Digital1 (diskusija) 20:08, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

Rīgas doms nav aizsargāts un nav arī episki nozīmīgs simbols. Vienīgais, ja padomā Brīvības piemineklis ir atražots nez cik veidos un attēlos (ak... XD), varbūt grūti uztvert domu, tāpat, man šķiet izcenzējot, nezinot mūsu sāpi, arī ir grūti uztvert domu, īpaši melnā krāsā, jo tas var arī dabiski san\ākt (fotografējot pret sauli). Vajadzētu padomāt vēl variantus un citas idejas. Bet nu tas nav galvenais uzdevums :) Karte nav bezpersoniski, bet paskaidrojoši - var tam attēlam uzrakstīt virsū skaidrojumu un pilnveidot (turklāt lielākā daļa no valstīm, kurās nav freedom of panorama, sagadīšanās pēc ir tās, kurām lielākā daļa tautas negrib līdzināties) ~~Xil (saruna) 20:50, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

"Brīvības piemineklis cenzēts.jpg" gadījumā arī viesnīca jāaizklāj.--Dainis (diskusija) 22:31, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

Jā, aizkrāsojot visas ēkas efekts būtu vēl lielāks. --Digital1 (diskusija) 00:16, 27 jūlijā, 2012 (UTC)

Tur iespējams aizsargātas ir tikai viesnīca Latvija un ēka aiz tās, pārējās, visticamākais, ir celtas 19. gs. Incanti, apgaismes stabi nav publiski izstāsīts dizaina darbs? Varbūt labāk paņemt kādu ielu perspektīvā un aizkrāsot visas ēkas? Nebūtu izaicinātas patriotiskās jūtas, bet parādīts situācijas absurdums ~~Xil (saruna) 10:30, 27 jūlijā, 2012 (UTC)

Fotošopisti nevar izgriezt ēkas fonā? --Zemgalietis (diskusija) 15:12, 27 jūlijā, 2012 (UTC)

Es ar lielāko prieku palīdzētu, bet pašlaik nav pieejams dators :( --Digital1 (diskusija) 16:57, 27 jūlijā, 2012 (UTC)

Par ko vispār ir runa? Joprojām par viesnīcu "Latvija"? ~~Xil (saruna) 17:15, 27 jūlijā, 2012 (UTC)

Juridisks vēlamo izmaiņu formulējums

Nav obligāti vajadzīgs. Jāpievieno PDF formātā, tiek iesniegts Saeimā kopā ar iniciatīvu. Ja kāds jūtas jurists, iespējams varētu noformulēt konkrētus autortiesību likuma grozījumus. Likuma pants, kas mums traucē dzīvot:

25.pants. Publiski izstādīta darba izmantošana

Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst izmantot personiskai lietošanai, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā.
Šajā pantā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos.

Tāpat kā mums vēsta en.wikipedia Freedom of Panorama pieļauj ES direktīva, tajā teikts, ka "Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus vai ierobežojumus 2. un 3. pantā paredzētajām tiesībām šādos gadījumos:[..] h) darbu, piemēram, arhitektūras vai tēlniecības darbu izmantošanai, kas radīti pastāvīgai eksponēšanai sabiedriskās vietās"

Komentāri

Dažās valstīs ir tā, ka arhitektūras objektu foto var brīvi izmantot, bet mākslas darbu — nē. Arī tas jau būtu kaut kas. T.i., vienkārši izņemt vārdu arhitektūras no 1. punkta. "Pilnai laimei" no otrā punkta būtu jāizņem ...vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos. Tiesa, nav īsti skaidrs, ko nozīmē raidīšana — tikai radio un TV vai arī vēl internets? Pirmais punkts tad, protams, būtu pilnīgi jāpārformulē. Nejurists būdams, iesaku Ja arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darbs ir pastāvīgi izstādīts publiskā vietā, tā attēlojumu drīkst ietvert citos darbos, norādot attēlotā darba autoru. Ir gan nianse, ka attēlojums nav tikai fotogrāfija. --ScAvenger (diskusija) 19:46, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

Termins "raidīšana" bija atrunāts terminoloģijā likuma sākumā. Diemžēl tur toties nav atrunāts, kas ir attēlojums. Mana fiksā ideja: (1) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta divdimensiju darba attēlojumu drīkst izmantot personiskai lietošanai, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā. (2) Šī panta pirmajā punktā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, raidorganizācijām raidīšanai vai darba attēlu izmantošanai komerciālos nolūkos. (3) Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta trīsdimensiju darba divdimensionālu attēlojumu drīkst izmantot jebkādiem mērķiem ~~Xil (saruna) 20:32, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

No kurienes rodas pieņēmums, ka vārds "izstādīt" (no izstāde?) ir attiecināms uz, piemēram, ēkām? --Zemgalietis (diskusija) 21:01, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

Tā ir rakstīts oriģinālā. Nu un jebkurā gadījumā tu vari pierādīt, ka likumdevējs ir domājis ko citu? Vai rakstot "Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras [..] darba" vispār var izdomāt ko citu, kas tas varētu būt? ~~Xil (saruna) 21:16, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

Nu, 6. pantā ir publiski pieejams un izstādīts, bet šeit ir runa tikai par izstādītu. Tātad ir kāda atšķirība. --Zemgalietis (diskusija) 21:20, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

Ēka var būt nepieejama (privāta, ar žogu apkārt), bet redzama no publiskas vietas. --ScAvenger (diskusija) 21:30, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

Tu domā 19. panta 6. punktu? Tur gan ir pieejams vai izstādīts, nevis "un". Ja paskatās citus pantus turpat, izskatās, ka aiz 19. panta sekojošajos pantos ir precīzāk atrunāts kā tieši domāts 19. pantā teiktais, tātad tam vajadzētu būt tam pašam ~~Xil (saruna) 21:53, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

Domāju, ka bez autortiesību jurista te cauri netiksim. Mēģināšu aprunāties. --Feens (diskusija) 21:59, 26 jūlijā, 2012 (UTC)

Nevaru sadabūt, kaut kur siltajās zemēs (it kā šeit būtu aukstā zeme). --Feens (diskusija) 11:59, 28 jūlijā, 2012 (UTC)

Iniciatīvas teksts

Visticamākais teksts, kas parādās atverot iniciatīvu - trīs rindkopas bez kādiem apakšvirsrakstiem. Visām kopā jāveido teksts garumā līdz 2000 zīmēm

Ko Jūs vēlaties mainīt ar šo iniciatīvu

Daudzās valstīs ir atļauts brīvi izmantot publiski pieejamu ēku un pieminekļu attēlus. Latvijā šādu attēlu izmantošana ir ierobežota. Autortiesību likumā viena un tā pati norma vienlaikus aizsargā visus publiski pieejamos darbus — to attēlojumus drīkst izmantot personiskai lietošanai vai nekomerciālā nolūkā. Šādi nosacījumi aizsargā tos autorus, kuru darbi ir divdimensionāli - tos nofotografējot vai nofilmējot var pilnībā pārkopēt. Taču nav samērīgi šādus ierobežojumus attiecināt uz ēkām, pieminekļiem, skulptūrām un citiem trīsdimensionāliem darbiem, ko nav iespējams pilnībā atkārtot un kas arī parasti nav radīti ar mērķi gūt labumu no to divdimensionāla attēlojuma.

Kā Jūs piedāvājat īstenot piedāvātās pārmaiņas

Ir jāmaina autortiesību likums, paredzot atšķirīgus noteikumus publiskā vietā esošu divu un trīs dimensiju objektu attēlu izmantošanai. Jāatļauj trīsdimensionālu objektu attēlu izmantošana jebkādiem mērķiem. Šādas izmaiņas varētu veikt grozot autortiesību likuma 25. pantu nosakot, ka publiskās vietās pastāvīgi izstādīta divdimensiju darba attēlojumu drīkst izmantot personiskai lietošanai, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā. Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta trīsdimensiju darba divdimensionālu attēlojumu drīkst izmantot jebkādiem mērķiem.

Ko iegūs sabiedrība, īstenojot piedāvātās pārmaiņas

Mūsdienās tehnoloģijas gandrīz ikvienam nodrošina iespēju ātri un vienkārši radīt un izplatīt attēlus. Daudzas Interneta vietnes pelna ar lietotāju radītu saturu. Tāpat ir neskaitāmas iespējas pašam pārdot attēlus vai izmantot tos kāda saimnieciska labuma gūšanai. Reti kurš apzinās, ka šādi var tikt pārkāpts likums. Turklāt esošās likuma normas bieži ir grūti izpildāmas - piemēram, nofilmējot ielu visās tās garumā vai nofotografējot pilsētas panorāmu būtu gandrīz neiespējami sazināties ar visu šādā attēlojumā redzamo darbu autoriem un saskaņot ar viņiem darba izmantošanu. Valstij būtu jāveicina iedzīvotāju radošums un ekonomiskā aktivitāte, nevis tā jāierobežo ar morāli novecojušiem un pat absurdiem likumiem.

Īss un konkrēts kopsavilkums par šo iniciatīvu

250 zīmes garš. Iespējams parādās iniciatīvu sarakstā. Tātad arī īss, ieinteresējošs paskaidrojums, tiem, kam nav skaidrs izlasot virsrakstu vien

Latvijā (atšķirībā no daudzām citām valstīm) autortiesības liedz brīvi izmantot publiski izstādītu tēlniecības darbu un ēku fotogrāfijas. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav nekādu tiesību publiskot paša radīto un ierobežo informācijas brīvu izplatīšanu.

Aicinājums, ko izplatīt sociālajos medijos

105 zīmes Nobalso par panorāmas brīvību Latvijā —- tiesībām brīvi izmantot paša radītās fotogrāfijas un video.