Vihulas muiža

Vihulas muiža (igauņu: Vihula mõis, vācu: Viol, Vyoll) ir viduslaiku nocietināta muiža Rietumviru apriņķī.

Vihulas muižas kungu māja mūsdienās.

Vēsture

1501. gadā Vihulas muiža piederēja Lodes dzimtai, no 1531. gadā Vekerbrodu (Weckerbrod) dzimtai. Livonijas kara laikā to 1558. gadā ieņēma Krievijas caristes karaspēks. 1581. gadā to iekaroja Zviedrijas armija Pontusa de la Gardija vadībā. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līguma Vihulas muiža pieminēta kā Vyholumisa, krievu tekstā kā Вихолумыза.

No 1605. gada Vihulas muiža vairāk nekā 200 gadu piederēja Helfreihu (Helffreich) dzimtai. Lielā Ziemeļu kara laikā muižas ēkas sagrāva. 1810. gadā to pārdeva Aleksandram fon Šūbertam. 1880. gados muižas īpašnieki uzbūvēja jaunu kungu māju. Pēc Pirmā pasaules kara Vihula tika nacionalizēta, bet Šūbertu ģimene palika muižā līdz 1939. gadam.

Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam muižas ēkās atradās vācu izlūkošanas skola, savukārt pēc kara no 1951. līdz 1982. gadam tajā atradās pansionāts.

Pēc plašas restaurācijas 2012. gadā muižā iekārtota viesnīca.