Vienkāršā valoda

Vienkāršā valoda paredzēta, lai ļautu lasītājam viegli un ātri uztvert rakstīto tekstu, pielāgojot to adresāta valodai, stilam un tonim. Tas nozīmē izvairīšanos no liekvārdības, žargonismiem un sarežģītām teikuma konstrukcijām. Daudzās valstīs vienkāršās valodas izmantošana ir obligāta valsts iestāžu vēstulēs un dokumentos.

Vienkāršā valoda neparedz informācijas vienkāršošanu vai teksta būtisku īsināšanu, atšķirībā no vieglās valodas. Tekstus var pilnībā pārstrādāt saskaņā ar vienkāršās valodas principiem, un tas palīdzēs tos saprast lielākai daļai cilvēku, bet ne tiem, kuriem ir lasītprasmes traucējumi.

Vienkāršās valodas principi

Teksts kļūst īsāk lasāms, skaidrāks un efektīvāks, vairāk pielāgots zema līmeņa lasītājam. Vienkāršā valoda nodrošina, ka ikviens, neatkarīgi no valodas zināšanām vai lasītprasmes līmeņa, var piekļūt būtiskai informācijai.

Vienkāršās valodas galvenie ieguvumi ir ātrāka saziņa, mazāk pārpratumu, iespēja sasniegt plašāku auditoriju, efektīvāki procesi un lielāka sabiedrības uzticība.

Gan pasaulē, gan Latvijā arvien biežāk tiek runāts par likumu un dokumentu pielāgošanu vienkāršajai valodai. ASV, Jaunzēlandē un citās valstīs ir ieviests Vienkāršās valodas likums, kas paredz uzlabot valsts iestāžu komunikāciju, padarot to skaidrāku un pieejamāku, izmantojot saprotamu un strukturētu valodu.

Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) nesen publicēja vienkāršās valodas standartu ISO 24495-1, kas iesaka to izmantot dažāda veida dokumentos — juridiskajos, tehniskajos un informatīvajos — lai uzlabotu sabiedrības izpratni un līdzdalību.

Latvijā 2025. gada 28. jūnijā stāsies spēkā jauns noteikums, kas regulēs piekļūstamības prasības attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem. Direktīva noteiks obligātas prasības tādām nozarēm kā banku pakalpojumi, datoru lietošanai, pašapkalpošanās iekārtām (piemēram, bankomātiem un biļešu automātiem), e-grāmatu lasītājiem un e-komercijai.

Jaunajā direktīvā noteikts, ka “informācijai jābūt saprotamai un tās sarežģītības pakāpei jāatbilst B2 līmenim (vidēji augstam) pēc Eiropas Padomes valodu prasmes līmeņa sistēmas”.

Vienkāršās valodas ieteikumi

Jo īsāki teikumi, jo labāk. Eksperti iesaka teikumam būt 15 līdz 20 vārdus garam,^{[nepieciešama atsauce]} bet tik gari teikumi var apgrūtināt lasīšanu, tādēļ jāmaina īsi un gari teikumi. Tikai īsi teikumi izskatās bērnišķīgi, bet pareizi lietoti tie izceļ svarīgāko un padara tekstu dzīvīgāku. Jo īsāks teikums, jo precīzāks. Vajadzības gadījumā garāku teikumu var sadalīt. Ja visi teikumi ir gari, lasītājam ātri apniks un teksts netiks izlasīts līdz galam. Gari teikumi ir labi aprakstiem un uzskaitījumiem.

Izmantojiet darāmo kārtu. Darbības vārdiem ir divas kārtas: darāmā (aktīvā) un ciešamā (pasīvā). Aktīvā izteiksme ir tiešāka, skaidrāka un iedarbīgāka (piemēram, "es lasu vēstuli" un "vēstule tiek lasīta"). Pasīvajā formā pazūd, kas veic darbību. Dažreiz pasīvā kārta šķiet objektīvāka un svarīgāka ("bērni tiek aprūpēti", "bibliotēka tiek celta"), bet tā bieži padara tekstu neskaidru un bezpersonisku. Ciešamā kārta noder, piemēram, tiesību aktos un līgumos.

Ciešamajā kārtā objekts ir galvenais, bet darāmajā kārtā svarīgākais ir tas, kas veic darbību. Darāmajā kārtā darītājs ir svarīgāks. Tātad viss ir atkarīgs no tā, ko vēlies uzsvērt. Sliktas ziņas vislabāk teikt darāmajā kārtā, lai tās būtu skaidras un saprotamas.

Ciešamās kārtas lietošana var palīdzēt izvairīties no atbildības (piemēram, "Tika ieteikts jūs atbrīvot no darba" un "Komisija ieteica jūs atbrīvot no darba").

Ciešamo kārtu izmanto, ja: 1) nepieciešams nodrošināt personas drošību (piemēram, policijas vai tiesu dokumentos); 2) lasītājam nav svarīgi, kas veic darbību; 3) darītājs nav zināms vai nav būtisks; 4) darāmā kārta varētu aizvainot lasītāju.

Lieto vārdus, kas atbilst lasītāja zināšanām un sapratnei. Uzrunājot lasītāju, lieto vienkāršus vārdus, izvairies no tehniskajiem terminiem un žargona, ja vien tos nepaskaidro vai nerunā ar speciālistu. Tas nenozīmē vienkāršu vai rupju valodu, bet gan valodas pielāgošanu lasītāja zināšanām un sapratnei.

Izvairieties no lietvārdības. Lietišķās valodas stila izteiksmes līdzekļi, piemēram, kancelejismi, bieži kavē valodas plūdumu. Tie bieži ietver darbības vārda aizstāšanu ar lietvārdu, kas padara teikumu neveiklāku (piemēram, "noformēt" vietā "veikt noformēšanu").

Tāpat bieži vien darbības vārda vietā ir lietvārds ar izskaņu "-šana", piemēram, "noteikšana", nevis "noteikt", "iesniegšana", nevis "iesniegt", "pētīšana", nevis "pētīt".

Viena no kancelarīta tendencēm ir lietot daudz lietvārdus bez darbības vārdiem (piemēram, "Viņas darbs ir saistīts ar sistēmu problēmu analīzi" vietā var teikt "Viņa analizē sistēmas problēmas.").

Domas skaidrība ir atkarīga no pareizi izvēlētiem vārdiem. Katrs vārds jāpārliecinās, ka to lieto tā, kā to saprot visi. Ja nepieciešams, skaidrojumi jāmeklē vārdnīcās, piemēram, Tēzaurs.lv.

Vārdu garums arī ietekmē to, cik viegli ir lasīt tekstu. Gari vārdi un svešvārdi apgrūtina lasītāja uztveri. Pēc dažu uzskatiem, sarežģīti vārdi nerada gudrāku iespaidu, bet atgrūž lasītāju, jo viņš var apstāties pie pirmā nesaprotamā vārda. Jo vienkāršāki vārdi, jo efektīvāk mēs komunicējam. Mērķis ir būt saprotamiem, nevis izskatīties gudriem.

Īsā, precīzā vēstījumā katram vārdam ir liela nozīme. Izmantojams viens vārdu, ja nav nepieciešami divi, un jāizvairās no liekas vārdu daudzības.