Vidusatlantijas grēda ir Atlantijas okeāna vidusokeāniskā grēda, kas veido tektonisko plātņu nobīdes zonu. Atdala Ziemeļamerikas un Eirāzijas plātnes ziemeļdaļā un Dienvidamerikas un Āfrikas plātnes dienviddaļā. Stiepjas 18 tūkstošus kilometru garumā no Hakela grēdas ziemeļaustrumos no Grenlandes līdz trijpunktam pie Buvē salas Dienvidu okeānā.[1][2] Grēdai raksturīga paaugstināta vulkāniskā un tektoniskā aktivitāte, pa to ejošajam tektoniskajam lūzumam ik gadus paplašinoties par 2,5 cm. Lielākā daļa grēdas vidusdaļas atrodas ap 2500 m dziļi, tās malām nolaižoties līdz aptuveni 5000 m dziļumam. Dziļakā vieta grēdā ir Romanša dziļvagā — 7758 m zjl.

Atlantijas okeāna pamatnes vecuma struktūra. Jaunākā daļa — sarkana, vecākā — zila

Vēsture labot šo sadaļu

Pieņēmumu par grēdas eksistenci Atlantijas okeāna vidū pirmais izvirzīja amerikāņu okeanogrāfs un kartogrāfs Metjū Fontēns Morī 1850. gadā. Grēdu atklāja 1870. gadā, ar kuģi Challanger pētot okeāna dibenu Transatlantiskā kabeļa ieklāšanas vajadzībām. Plašas grēdas eksistenci apstiprināja 1925. gada ekspedīcija, kas skenēja okeāna dibenu ar sonaru. 1950. gadā, kartējot okeāna dibenu, tika atklāta seismiskā aktivitāte grēdas centrā un tika secināts, ka Vidusatlantijas grēda ir tikai daļa no planētu apjozošas 40 000 km garas okeānisko grēdu sistēmas.

Sastāvdaļas labot šo sadaļu

Vidusatlantijas grēda veidojas no vairākām atsevišķām grēdām, kuras atdala vai nu tās virszemes daļas, vai tektoniskie lūzumi:

Virsūdens daļas labot šo sadaļu

 
Vidusatlantijas grēdas lūzumzonas virsūdes daļa Islandē

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Dienvidatlantijas grēda». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 168. lpp.
  2. «Ziemeļatlantijas grēda». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 784. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu