Viļņas konference (1917)

1917. gada Viļņas konference bija Lietuvas apriņķu pārstāvju sanāksme Jona Basanaviča vadībā, kas sanāca 1917. gada 18.-22. septembrī Viļņā. Tā izveidoja 22 pārstāvju Lietuvas Padomi (Lietuvos Taryba) sarunām ar Vācijas valdību par Lietuvas neatkarības atjaunošanu.

Viļņas konferences prezidijs (piektais no kreisās Basanavičs, septītais Smetona) un sekretariāts 1917. gada septembrī. Redzami Lietuvas valstiskie simboli: Vytis un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs.

Vēsture

Pēc 1917. gada Krievijas Februāra revolūcijas Vācijas valdība izstrādāja ģeopolitisku Mitteleuropa stratēģiju ar Vācijas impērijas satelītvalstu dibināšanu bijušajās Polijas—Lietuvas kopvalsts zemēs, ko pēc Polijas dalīšanas 1772.—1795. gadā bija anektējusi Krievijas impērija. Tās ietvēra Kurzemes un Zemgales hercogisti, Lietuvas Karalisti, Ukrainas Valsti un jau 1917. gada janvārī formāli izveidoto Polijas Karalisti, kas ekonomiski un politiski atrastos Vācijas ietekmes zonā.

Konference notika 1917. gada 18.-22. septembrī Viļņā, tajā izveidoja 22 pārstāvju Lietuvas Padomi. Kad 1917. gada 3. decembrī sākās Brestļitovskas pamiera sarunas, Vācijas delegācija prasīja Polijas, Lietuvas un Baltijas provinču neatkarības atzīšanu. 1917. gada 11. decembrī Lietuvas Padome pieņēma vācu varas iestāžu sagatavotu deklarāciju par Lietuvas valsts veidošanu ciešā aliansē ar Vācijas impēriju. 1918. gada 8. janvārī Lietuvas Padome publiskoja jaunu deklarāciju, kas paziņoja par demokrātiskas Lietuvas valsts izveidošanu un vairs nepieminēja aliansi ar Vāciju.