Vestfollas pakalni
Vestfollas pakalni (angļu: Vestfold Hills) ir polārā oāze Austrumantarktīdā Ingridas Kristensenas krastā Sodružestvas jūras piekrastē. Oāzi 1935. gada 20. februārī atklāja norvēģu kapteinis Klariuss Mikelsens ar Larsam Kristensenam piederošo vaļu medību kuģi Thorshavn un nosauca par godu Vestfollas filkei Dienvidnorvēģijā, kas bija tā laika vaļu rūpniecības centrs.[1]
| Vestfollas pakalni | |
|---|---|
 Vestfollas pakalnu ainava | |
| Kontinents | Antarktīda |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Ingridas Kristensenas krasts |
| Platība | 410 km2 |
| Augstums | 160 m |
| Pilsētas | Deivisa |
| Koordinātas | 68°33′S 78°15′E / 68.550°S 78.250°EKoordinātas: 68°33′S 78°15′E / 68.550°S 78.250°E |
  Vestfollas pakalni | |
Oāzes platība ir ap 410 km². Dienviddaļā tai piekļaujas Sērsdala glečers, austrumos strauji paceļas ledus vairoga nogāze. Piekraste izrobota ar daudziem šauriem fjordiem un šērām. Dominē noapaļotu pauguru reljefs ar relatīvajiem augstumiem 30-60 m. Augstākā vieta ir ap 160 m vjl. Oāzē vairāk kā 300 ezeru[2] un tā, iespējams ir vieta ar augstāko meromiktisko ezeru koncentrāciju pasaulē.[3] Ezeros ūdens sāļums variējas no 4 g L-1 līdz 235 g L-1, ūdens temperatūra no -14 °C līdz 24 °C, dziļumi no 5 m līdz 110 m, platības no 3,6 ha līdz 146 ha, ūdens līmeņa augstums no 30 m zjl līdz 29 m vjl.[3]
Kopš 1957. gada oāzes piekrastē darbojas Austrālijas vissezonas polārstacija Deivisa.
Atsauces
labot šo sadaļu