Velsiešu īpašvārdu atveidošana
Velsiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Velsiešu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā, pakļaujot šos vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveido velsiešu personvārdus, kā arī ģeogrāfiskos nosaukumus Velsā. Velsiešu cilmes personvārdus un vietvārdus ārpus Velsas pēc šiem norādījumiem var atveidot gadījumos, ja ir zināms, ka šos vārdus izrunā atbilstoši velsiešu valodas principiem.
Velsiešu valodas alfabēts
labot šo sadaļuVelsiešu valodas alfabētā ir 28 burti, no kuriem 8 ir digrafi:
a b c ch d dd e f ff g ng h i l ll m n o p ph r rh s t th u w y
Patskaņi ar diakritiskajām zīmēm â, à, á, ä ietilpst pareizrakstības sistēmā, bet netiek uzskatīti par patstāvīgiem alfabēta burtiem. Līdzskaņi j, k, q, v, x, z nav iekļauti alfabētā un tiek lietoti tikai svešvārdos un dažos aizgūtajos vārdos.
Atveidošana
labot šo sadaļuAtveidojot Velsas vietvārdus, jāizšķir vietvārdi velsiešu valodā un velsiešu cilmes vietvārdu angliskotās formas (Rhaeadr — Rhayader, Conwy — Conway, Llanelli — Llanelly). Velsiešu valodas nosaukumi atveidojami saskaņā ar šīm vadlīnijām, bet angliskotās formas — saskaņā ar šo nosaukumu anglisko izrunu.
Norādošos artikulus y, yr, 'r nosaukumu sākumā atmet (Y Waun – Vaina), bet saliktos nosaukumos starp nosaukumu daļām atveido, apvienojot nosaukumu (Pont-y-pŵl — Pontipūla).
Patskaņu atveidošana
labot šo sadaļuAr cirkumfleksu apzīmē garos patskaņus â, ê, î, ô, û, ŵ, ŷ, kas atveidojami ar attiecīgo latviešu valodas garo patskani ā, ē, ī, o, ī, ū, ī saskaņā ar atveidošanas tabulu.
Burti a, e, i, o, u, w, y pozicionāli apzīmē garos patskaņus:
- vārda pēdējā uzsvērtā atvērtā zilbē,
- uzsvērtā zilbē pirms līdzskaņiem b, ch, d, dd, g, f, ff, th (Nefyn — Nēvina),
- pirms -s vārda galotnē (Betws — Betūsa).
Ar gravi dažkārt apzīmē īsos patskaņus à, è, ì, ò, ù, ẁ, ỳ gadījumos, kad pozicionāli jābūt garajam patskanim.
Ar akūtu (á, é, í, ó, ú, ẃ, ý) dažkārt apzīmē uzsvērtu pēdējo zilbi. Atveidošanā neattēlojas.
Ar umlautu (ä, ë, ï, ö, ü, ẅ, ÿ) dažkārt patskaņu grupās apzīmē patskaņus, kas izrunājami atsevišķi, nevis kā divskaņi.
Divskaņu atveidošana
labot šo sadaļuVārda izskaņā divskaņi -ai, -ei, -oi, -ui atveidojami ar -aj-, -ej-, -oj-, -uj-, pievienojot attiecīgo dzimtes galotni, bet divskaņi -au, -eu, -iu, -ou attiecīgi -av-, -ev-, -iv-, -ov- (Abercwmboi — Aberkumboja, Llangernyw — Langerniva).
Fonētiskās atveidošanas tabula
labot šo sadaļuBurts, burtkopa |
IPA |
Latviešu |
Piemērs | ||
|---|---|---|---|---|---|
| oriģinālā | izruna IPA | atveide latviski | |||
| a | /a, ɑː/ |
a ā |
Llanelli Rhondda Cynon Taf |
[ɬaˈnɛɬi] [ˈr̥ɔnða ˈkənɔn ˈtaːv] |
Laneli Ronza Kinontāva |
â |
/ɑː/ |
ā |
Cwmbrân | [kʊmˈbrɑːn] | Kumbrāna |
ae |
/ɑːɨ/z, /ai/d |
ai |
Caerdydd | [kairˈdiːð] | Kairdīza |
ai |
/ai/ |
ai |
Llanfairfechan | Lanfairfēhana | |
au |
/aɨ/z, /ai/d |
ai aj |
Blaenau Ffestiniog Dolgellau |
[dɔlˈɡɛɬaɨ] | Blainai Festinioga Dolgelaja |
aw |
/au, ɑːu/ |
au av |
Llywelyn Fawr Abertawe |
[ɬəˈwɛlɨn vaur] [abɛrˈtauɛ] |
Livelins Vaurs Abertave |
| b | /b/ |
b |
Aberystwyth | [abɛrˈəstʊɨθ] | Aberistuisa |
| c | /k/ |
k |
Caergybi | [kɑːɨrˈɡəbi] | Kairgibi |
| ch | /χ/ |
h |
Machynlleth' | [maˈχənɬɛθ] | Mahinlesa |
| d | /d/ |
d |
Dyfed | [ˈdəvɛd] | Diveda |
di |
/dʒ/ |
dž[1] |
|||
| dd | /ð/ |
z |
Dduallt | [ðɨ.aɬt] | Zialts |
| e | /ɛ, ɛː/ |
e ē |
Ceredigion Nefyn |
[kɛrɛˈdɪɡjɔn] [ˈneːvɨn] |
Keredigjona Nēvina |
ê |
/ɛː/ |
ē |
|||
ei |
/əi/ |
ei |
Eifionydd | [əiviˈɔnɨð] | Eivioniza |
eu |
/əɨ/z, /əi/d |
ei |
Deheubarth | [dɛˈhəɨbarθ] | Deheibarsa |
ew |
/ɛu, eːu/ |
eu |
Ewlo | [ˈɛʊlɔ] | Eulo |
ey |
/əɨ/z, /əi/d |
ei |
|||
| f | /v/ |
v |
Glyndyfrdwy | [ɡlɨnˈdəvrdʊɨ] | Glindivrduja |
| ff | /f/ |
f |
Aberffro | Aberfro | |
| g | /g/ |
g |
Glyndŵr | [ɡlɨ̞nˈduːr] | Glindūrs |
| ng | /ŋ/ |
n |
Iorwerth Fynglwyd | Jorverss Vinluids | |
| h | /h/ |
h -[2] |
Afon Hafren Angharad |
[aˈŋ̊arad] |
Havrena Anarada |
| i | /ɪ, iː, j/ |
i ī j[3] |
Arenig Fach Cricieth |
[aˈrɛnɪɡ ˈvax] [ˈkrɪkjɛθ] |
Arenigvahs Krikjesa |
î |
/iː/ |
ī |
|||
iw |
/ɪu/ |
iu |
Trefriw | [trɛˈvrɪu] | Trevriu |
j |
/d͡ʒ/ |
dž |
|||
| l | /l/ |
l |
Y Rhyl | [ə ˈr̥ɨl] | Rila |
| ll | /ɬ/ |
l |
Llangefni | [ɬanˈɡɛvni] | Langevni |
| m | /m/ |
m |
Morgannwg | [mɔrˈɡanʊɡ] | Morganuga |
| n | /n/ |
n |
Caernarfon | [kaɨrˈnarvɔn] | Kairnarvona |
| o | /ɔ, oː/ |
o |
Owain | [ˈoʊain] | Ovains |
ô |
/oː/ |
o |
Ynys Môn | [ˈənɨs ˈmoːn] | Mona |
oe |
/ɔɨ, ɔːɨ/z, /ɔi/d |
oi |
Llanidloes | [ɬanˈɪdlɔɨs] | Lanidloisa |
oi |
/ɔi/ |
oi oj |
Abercwmboi |
Aberkumboja | |
ou |
/ɔɨ, ɔːɨ/z, /ɔi/d |
oi |
|||
ow |
/ɔu/ |
ou |
|||
| p | /p/ |
p |
Penfro | [pɛnˈvroː] | Penvro |
| ph | /f/ |
f |
|||
| r | /r/ |
r |
Caerfyrddin | [kɑːɨrˈvərðɪn] | Kairvirzina |
| rh | /r̥/ |
r |
Rhondda | [ˈr̥ɔnða] | Ronza |
| s | /s/ |
s |
Scleddau | Sklēzaja | |
si |
/ʃ/ |
š |
|||
| t | /t/ |
t |
Pontardawe | [pɔntarˈdawɛ] | Pontardave |
ti |
/tʃ/ |
č |
|||
| th | /θ/ |
s |
Merthyr Tudful | [ˈmɛrθɨr ˈtɨːdvɨ̞l] | Mersirtīdvila |
| u | /ɨ̞, ɨː/z, /ɪ, iː/d |
i ī |
Pumlumon | [pɪmˈlɪmɔn] | Pimlimons |
û |
/ɨː/z, /iː/d |
ī |
|||
uw |
/ɨu/z, /ɪu/d |
iu iv |
Huw Llŷn |
Hivs Līns | |
| w | /ʊ, uː, w/ |
u ū v[4] |
Bro Morgannwg Betws Powys |
[ˈbroː mɔrˈɡanʊɡ] [ˈbɛtuːs] [ˈpowɪs] |
Bromorganuga Betūsa Povisa |
ŵ |
/uː/ |
ū |
Pont-y-pŵl | [ˌpɔntəˈpuːl] | Pontipūla |
wy |
/ʊɨ, uːɨ/z, /ʊi/d |
ui uj |
Clwyd Conwy |
[ˈkɔnʊɨ] |
Kluida Konuja |
| y | /ɨ̞, ɨː, ə/,z /ɪ, iː, ə/d |
i ī |
Glyndyfrdwy Tyddewi |
[ɡlɨnˈdəvrdʊɨ] [tɨː ˈðɛwi] |
Glindivrduja Tīzevi |
ŷ |
/ɨː/,z /iː/d |
ī |
Llŷn | [ɬɨːn] | Līna |
yw |
/ɨu, əu/z, /ɪu, əu/d |
iu iv |
Llangernyw |
[ɬanˈgɛrnəu] |
Langerniva |
Piezīmes un atsauces
- z — ziemeļu dialektos
- d — dienvidu dialektos
Velsiešu sugas vārdi
labot šo sadaļu
|
|
|
Ārējās saites
labot šo sadaļu- The indexing of Welsh personal names. Donald Moore
- A Welsh Grammar, Historical and Comparative, John Morris-Jones, 1913, Clarendon Press, Oxford
- Ordnance Survey Guide to Welsh origins of place names in Britain