Vecā Panama

Vecā Panama (spāņu: Panamá Viejo) ir drupas Panamā, kas saglabājušās no pirmās eiropiešu dibinātās pilsētas Klusā okeāna krastos. Kopā ar Panamas pilsētas vēsturisko daļu iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Katedrāles tornis Vecajā Panamā

Pēc spāņu konkistadora Vasko Nunjess de Balboa veiktā ceļojuma pāri Panamas zemesšaurumam 1513. gadā, atklājot Kluso okeānu, Spānijas impērijas nosūtītais vietvaldis Pedro Arjass Davila 1519. gadā dibināja Panamas apmetni, kas atradās netālu no mūsdienu Panamas pilsētas austrumdaļas. 1521. gadā tā ieguva pilsētas tiesības.

Pilsēta kļuva par bāzes punktu vairākām konkistadoru ekspedīcijām, kā arī par tranzīta mezglu spāņu iegūto cēlmetālu transportam uz Eiropu. 1670. gadā pilsētā dzīvoja ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Vecā Panama tika iznīcināta 1671. gadā, kad to nodedzināja angļu korsāra Henrija Morgana karaspēks. Jaunās pilsētas celtniecība tika uzsākta vietā, kur šobrīd atrodas Panamas pilsētas vēsturiskā daļa.