Valters Hirte
Valters Jānis Hirte (1913. gada 1. septembris — 1983. gada 18. decembris) bija latviešu koktēlnieks.
| ||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuHirte dzimis skursteņslauķa, ugunsdzēsēja ģimenē Mazsalacā. Piedalījies Otrajā pasaules kara cīņās vācu armijas pusē. No 1949. līdz 1967. gadam strādājis par mežstrādnieku, kurinātāju, līdz 1973. gadam — par atslēdznieku.[1]
Mākslinieciskā darbība
labot šo sadaļuAr kokgriešanu sācis nodarboties bērnībā. 60. gados darinājis praktiskus priekšmetus, no 70. gadiem vairāk kā 200 skulptūras, galvenokārt velnu un cilvēku figūras, kuras Hirte dēvēja par kloņģīšiem. Atveidojis Latvijas un citu zemju kultūras darbiniekus. Tēliem piemīt smagnēji stāvi, izteiksmīgi, reizēm groteski sejas vaibsti, īpatnēji uzirdināta virsma. Izmantojis dažādas koku sugas, visbiežāk vētras nolauzto Tūteres upurozolu.
Izstādēs piedalījies no 1968. gada. Personālizstādes Dolē (1982), Rīgā (1983), Valmierā (1983), Pērnavā (1985), vairākkārt Mazsalacā (70. — 80. gados). Tautas daiļamata meistars (1983). Darbi eksponēti Hanzas dienu izstādē Zvollē (Nīderlandē, 2000), izmantoti mākslas filmā „Mans draugs — nenopietns cilvēks”. 1990. gadā Mazsalacā iekārtots Hirtes piemiņas muzejs (mūsdienās Mazsalacas novada muzejs[2]).
Hirtes atmiņas un ar skulptūrām saistītie stāsti publicēti grāmatā Ja patiesību varētu teikt.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jānis Kalnačs. «Hirte, Valters Jānis». Mākslinieku datubāze. Valmieras integrētā bibliotēka. Skatīts: 2017-05-01.[novecojusi saite]
- ↑ «Mazsalacas novada muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 6. augustā. Skatīts: 2017. gada 8. septembrī.
- ↑ Valters Hirte. Ja patiesību varētu teikt. Rīga : Izdevniecība AGB, 2000. ISBN 9984-663-15-9.
Ārējās saites
labot šo sadaļuValtera Hirtes Pasaule - Mazsalacas novada muzeja ekspozīcija Arhivēts 2020. gada 6. augustā, Wayback Machine vietnē.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |