Valkas-Lugažu luterāņu baznīca
Valkas-Lugažu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Valkā, Rīgas ielā 9. Mūsdienās baznīca pilda dievnama uzdevumu, bet baznīcas tornis kalpo arī kā pilsētas skatu tornis.
Vēsture
labot šo sadaļuLugažu draudzes baznīca pirmoreiz vēstures avotos minēta 1447. gadā un jau 15. gadsimta otrajā pusē tā fiksēta kā Livonijas landtāga sanāksmes vieta. Livonijas kara laikā to nopostīja, pēc tam atjaunoja. 1668. gadā zviedru valdība sodīja draudzes muižniekus par sliktu vecā dievnama labošanu. 1702. gada 20. jūlijā Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karavīri baznīcu nodedzināja. Pēc Lielā Ziemeļu kara postījuma Lugažu draudzes baznīca Valkā tika atjaunota 1729. gadā. Tā ir uzcelta nodegušās baznīcas vietā. Teksts uz balta marmora plāksnes altārdaļas kreisajā pusē liecina, ka baznīcu cēlis Liellugažu muižas īpašnieks landrāts, pulkvežleitnants barons Kārlis Johans Vrangelis, kurš bija devis krievu gūstā solījumu atjaunot baznīcu paša līdzekļiem un to arī izdarīja. Diemžēl laika gaitā baznīca nonāca tik sliktā stāvoklī, ka 1752.-1755. gadā to vajadzēja kapitāli remontēt un būvēt jaunu torni. To izdarīja Kārļa Johana Vrangeļa vecākais dēls (arī Kārlis Johans).[1]
Baznīca stipri cieta 1907. gada 4. februāra ugunsgrēkā, kad nodega tornis, jumts un pārsegums. Ugunsgrēka laikā gāja bojā arī baznīcas torņa zvans, tam iekrītot ugunī. Atjaunojot baznīcu, tika saglabāts tās iepriekšējais izskats.[2] Baznīcu atjaunoja par mirušā Karla Johana Vrangeļa māsu Margotas un Minnas Vrangeļu līdzekļiem un no draudzes piegādātajiem materiāliem. Atjaunoto baznīcu iesvētīja 1910. gada 2. maijā.
1997. gada 20. janvārī draudzes padome pieņēma lēmumu uzsākt baznīcas interjera remontu. Remonta laikā tika konstatēti interesanti fakti. Atjaunojot baznīcu pēc 1907. gada ugunsgrēka, meistari ar koka paneli bija aizseguši ornamentus, kas rotājuši altāra daļu, kā arī lielo telpu. Arī altārtelpas arkas ir rotātas ar šo ornamentu, bet laika gaitā rotājums aizkrāsots un nav atjaunots. 1997. gada remonta laikā visi ornamenti gan altārtelpā, gan lielajā zālē, gan arī arkā tika atjaunoti. Sienu krāsojums atguva savu pirmo variantu — dzeltens altārtelpā, gaiši zaļš lielajā zālē, balts logu ailēs. 1999. gadā centrālajai daļai uzlika jaunu jumtu.[3]
Baznīcas arhitektūras stils
labot šo sadaļuValkas — Lugažu baznīca ir akmens mūra garenbūve ar altāra apsīdu un celtnes būvapjomā iekļautu barokālu torni ar galeriju un daudzstūru smaili. Stilistiski baznīca ir būvēta kā bazilikas tipa dievnams. Skatoties no augšas, tai ir izstiepta taisnstūra forma. Baznīcas ārējais izskats ir vienkāršs (agrāk tika dēvēta par zemnieku dievnamu), un tajā ir vērojamas daudzu stilu iezīmes, kas radušās biežajos atjaunošanas darbos, kad katra atjaunošana ir atstājusi savas pēdas. Baznīcas ārējā izskatā galvenais akcents ir barokālais zelminis ar trīsstūra frontonu. Vienjoma draudzes telpai ir divslīpju griesti ar atslēgtām konstrukcijām. To no altārdaļas atdala triumfa arka. Iekārta — altāris, kancele, soli, lukta — darināta no tumša koka. Stēlas formā būvēto retablu grezno dimanta kvadrāti, monētu ornaments un akrotērijs. Retablu augšdaļā — alfas un omegas atveids, centrā — glezna „Kristus aicina”. Mākslinieks nav zināms. Daudzstūru kancele ar altārim analogo dekoru piestiprināta triumfu arkai.[4]
Baznīcas kapenes
labot šo sadaļuKad 1907. gadā baznīcai daļēji grīdas dēļus nomainīja, tika atrastas apbedījumu kapenes. Muižnieku dzimtas kapenes atradās kora daļas abās pusēs. Mācītājam kapa vieta bija paredzēta altāra priekšā, bet pērminderim bija tiesības izvēlēties kapa vietu pie lielajām baznīcas durvīm. Tas sakrīt ar 1739. gada 18. marta vizitācijas protokolā minēto, ka baznīcā apbedīti Vrangeļu un fon Albedilu dzimtas locekļi, Valkas birģermeistari Vikams un Francens, kā arī draudzes mācītāji. Atverot baznīcas kapenes, atsegtas četras kameras. Vienā no tiem bijuši 12 zārki. Kā uzskata mācītājs Elmārs Mačs, šajā baznīcā apglabāti arī Lielā Ziemeļu karā kritušie zviedru virsnieki.
Baznīcas draudze
labot šo sadaļuDraudze dibināta 1477. gadā. Tā nekad nav pārtraukusi savu darbību. Draudzes mācītājs tagad ir Gints Polis.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Aivars B. Ikšelis. Valkas diližanss. Rīga : SIA Libri Style, 2012. 274 - 275. lpp.
- ↑ Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs.beigas - 16. gs.sākums. Latvijas vēstures institūta apgāds. 2010. ISBN 9789984824178 208. lpp.
- ↑ Aivars B. Ikšelis. Valkas diližanss. Rīga : SIA Libri Style, 2012. 664. lpp.
- ↑ Aivars B. Ikšelis. Valkas diližanss. Rīga : SIA Libri Style, 2012. 665. lpp.