Valdena apgriezenība

Valdena apgriezenība ir optiski aktīvas molekulas hirālā centra inversija noteiktas ķīmiskas reakcijas laikā. Piemēram, pēc S_N2 mehānisma noritošas nukleofilās aizvietošanas laikā notiek sp³ hibridizētā oglekļa atoma konfigurācijas apvēršana. Iegūtajam savienojumam optiskās griešanas leņķis ir pretējs iepriekšējam.

Valdena apgriezenības shematisks attēlojums. Viena aizvietotāja maiņas laikā centrālā oglekļa atoma tetraedriskā konfigurācija it kā izvēršas uz otru pusi

Parādība nosaukta latviešu izcelsmes ķīmiķa Paula Valdena vārdā, kas to atklāja 1896. gadā, pētot ābolskābes reakcijas. Ābolskābe ir optiski aktīva viela, kam ir (+)-izomērs un (−)-izomērs. No (−)-ābolskābes, tai reaģējot ar fosfora pentahlorīdu, rodas (+)-hlordzintarskābe. Šī reakcija notiek pēc S_N2 mehānisma, tādēļ optiskā konfigurācija mainās. (+)-Hlordzintarskābei iedarbojoties ar sudraba oksīdu, var iegūt atpakaļ ābolskābi, taču šī reakcija noris pēc S_N1 mehānisma un tās laikā optiskā konfigurācija nemainās, tādēļ iegūta tiek (+)-ābolskābe. Līdzīgi no (+)-ābolskābes var iegūt atkal (−)-ābolskābi.

Izskaidrot Valdena apgriezenību izdevās tikai daudz vēlāk, kad tika izveidota teorija par S_N1 un S_N2 reakciju mehānismiem.

Paula Valdena piemiņas zīme Rīgā, kas simboliski attēlo ābolskābes izomēru pārvēršanos