Valdemāra tilts
Valdemāra tilts bija koka tilts pār Daugavu Rīgā, ko uzcēla Otrā pasaules kara laikā 1944. - 1945. gadā frontes apgādes vajadzībām. Sliktā stāvokļa dēļ to demontēja 1964. gadā.
Valdemāra tilts | |
---|---|
Valdemāra tilts | |
Šķērso | Daugava |
Atrašanās vieta | Rīga, Latvija |
Garums | 564 m |
Platums | 7 m |
Tilts atklāts | 1945 |
Nākamais tilts | Vanšu tilts |
Tika nojaukts | 1964 |
Vēsture
labot šo sadaļuVērmahta atkāpšanās laikā 1944. gada oktobrī uzspridzināja Pontonu tiltu un nogremdēja Daugavā. 1944. gada 1. decembrī Krišjāņa Valdemāra ielas galā Sarkanās armijas sapieri pēc I. Stoļarskas projekta sāka koka tilta celtniecību pēc Langera sistēmas, kas bija līdzīgs agrākā Lībekas tilta (1917-1924) projektam. Kokmateriālus steidzamības kārtā bez antiseptikas sagatavoja Jaunciema kokzāģētavā un tiltu atklāja 1945. gada 15. martā. Tilts bija 564 metrus garš, bet tikai 7 metrus plats, pār to veda vienas tramvaja sliedes.
Kad 1957. gadā pabeidza Oktobra (Akmens) tilta būvniecību, paralēli Valdemāra tiltam pārvietoja jauno pontontiltu. Valdemāra tilts tika lietots līdz 1950. gadu beigām, to nojauca 1964. gadā.
Projekta autore
labot šo sadaļuValdemāra tilta projekta autore bija Maskavā dzimusī PSRS inženiere I. Stoļarska (И. А. Столярская), kas pēc tilta atklāšanas sniegtajā intervijā teica, ka ir "priecīga par iespēju piedalīties šajā darbā un ar to kalpot jaunajai padomju republikai Latvijai un draudzīgajai latviešu tautai".[1]
Atsauces
labot šo sadaļuŠis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |