Vīdavi (vācu: von Wiedau) bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.

Vīdavu dzimtas ģerbonis.
Melhiora Vīdava epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā.

Dzimtas ciltstēvs bija Zviedru Vidzemes tirgotājs un Rīgas pilsonis Bērends Vīdavs (Berendt Wiedau, miris 1646). Viņa mazdēls Nikolauss Vīdavs (1653—1700) apprecējās ar ietekmīgā Rīgas rātes sekretāra Melhiora Dreiliņa (1623—1682) meitu un kļuva par Rīgas rātskungu.[1] Viņa dēls Melhiors Vīdavs (1679—1740) pēc tieslietu studijām Rostokas un Halles Universitātēs Lielā Ziemeļu kara laikā atgriezās dzimtenē un kļuva par ziedru okupētās Kurzemes hercogistes sekretāru (1706), tad par Zviedru Vidzemes hoftiesas sekretāru, piedalījās Rīgas kapitulācijas noteikumu rakstīšanā (1710). Krievu okupētajā Rīgā viņš 1711. gadā kļuva par rātskungu, 1713. gadā par pilsētas sindiku. Pēc Baltijas provinču inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā viņu 1722. gadā ievēlēja par Rīgas birģermeistaru. 1724. gadā viņš kā Rīgas rātes pārstāvis piedalījās ķeizarienes Katrīnas I kronēšanas, bet 1730. gadā ķeizarienes Annas kronēšanas ceremonijā. Vēlāk viņš bija Rīgas vecākais birģermeistars, 1738. gadā viņu iecēla Svētās Romas impērijas dižciltīgo kārtā.[2] Arī viņa dēls Melhiors fon Vīdavs II (1716—1787) bija Rīgas rātskungs (1753) un birģermeistars (1766), iegādājās Tiepoles muižu (Wittkop, 1776), Lizdēnu muižu (Lisden, 1777) un Ozolu muižu (Ohselshof, 1782).[3] Viņa dēls Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (ap 1766-1828) no 1790. gada darbojās Krievijas Impērijas sūtniecībā Frankfurtē, tajā pašā gadā viņu imatrikulēja Vidzemes bruņniecībā.[4]

Muižas Latvijā

labot šo sadaļu
  1. geni.com
  2. Wiedau, Melchior, seit 1738 v. (1679—1740) Baltische Historische Kommission
  3. Wiedau, Melchior v. (1716—1787) Baltische Historische Kommission
  4. Wiedau, Wilhelm Melchior (1766-) Baltische Historische Kommission