Vēja auza (latīņu: Avena fatua) ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā. Suga izcēlusies Vidusjūras apvidus austrumu daļā, taču tā plaši ieviesusies Eirāzijā, tostarp visā Latvijas teritorijā.

Vēja auza
Avena fatua (L.)
Vēja auza
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsAuzas (Avena)
SugaVēja auza (Avena fatua)
Vēja auza Vikikrātuvē

Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug labības sējumos, nezālienēs, gar ceļiem un dzelzceļiem un dažādos uzbērumos.[1]

Vēja auza ir viengadīgs, 40—120 cm garš lakstaugs. Tam ir stāvs, kails stiebrs. Lapas kailas, bez austiņām, mēlīte smaila, 0,2—0,4 cm gara, gals zobains. Apakšējo lapu maksts ir apmatota. Ziedi izvietoti plašā skarā ar nokareniem zariem. Skaras zari uz visām pusēm. Vārpiņas šauras, garas un slaidas, 1,5—2,5 cm garas. Ziedi parasti 3, graudi viegli izbirst. Vārpiņas ass un zieda plēksnes klātas ar gariem, dzeltenbrūniem matiņiem. Vārpiņas plēksnes apmēram vienādas. Ārējā zieda plēksne garāka nekā iekšējā, gals divzobains. Akots 1,5—3 cm garš, lauzīts, tumšs. Auglis ir plēksnēs ieslēgts, 1—2 cm garš grauds. Zied no jūnija līdz augustam.[1]

  1. 1,0 1,1 «vēja auza - Avena fatua L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-10-21.

Ārējās saites

labot šo sadaļu